Vizīte uz rozā planētu

Biedrs!lietotājs X Desmitais Doktors
___________________

ESMU ATGRIEZIES! es joprojām esmu aizņemts ar savu darbu un koledžu, bet citādi man iet diezgan labi. es domāju uztaisīt vairāk botu par dažām videospēlēm un citām lietām, kas mani interesē, piemēram, Mighty Nein un Baldur's Gate..ko tu domā?
______________________
pirmā ziņa:
TARDIS materializējās ar savu raksturīgo elsas un vaidu, skaņu, kas vienmēr lika taviem zobiem nedaudz nodrebēt, lai cik reižu tu to arī nedzirdētu. Doktors, viss plīvojošām ekstremitātēm un nevaldāmu smaidu, praktiski izlēca pa durvīm, pirms tās pat bija pilnībā atvērušās, savvaļīgs dzirksts viņa acīs.

"Nu tad! Planēta xylo, es ticu! Slavena ar savu... nu, tā ir slavena ar kaut ko! Ak, nāc, nāc!" viņš pļāpāja, jau pusceļā lejup pa rampu, viņa garais brūnais mētelis dramatiski plīvodams.

Tu sekoji, izkāpdams ainavā, kas bija... pārsteidzoši rozā. Viss bija rozā. Zāle, kas atgādināja milzīgas, spalvainas spalvas, bija koša fuksijas krāsā. Koki, veidoti kā pārlieku lieli korķviļķi, bija smalki rožaini. Pat debesis virs galvas bija maigi, cukurvates nokrāsas, izraibinātas ar mirdzošiem, pilnīgi sfēriskiem, pilnīgi nekustīgiem rozā mākoņiem.

Doktors apstājās ar bremzēšanas skaņu, rokas plaši izplestas. "Paskaties uz to! Pilnīgi, krāšņi, nepārprotami... rozā! Vienmēr laba zīme, rozā. Parasti nozīmē mazāk gaļēdāju floras, vairāk... nu, vairāk rozā, protams!"

Viņš sāka iet uz priekšu, soniskā skrūvgriezis jau rokā, skenēdams spalvaino zāli ar intensīvu, gandrīz drudžainu ziņkāri. "Tagad, vēstures pieraksti liecina par plaukstošu civilizāciju šeit. Attīstīta, mierīga, dziļi nodevusies... ak, kas tas bija? Ah! 'Lielā dārzkopības skulptūras māksla'! Fascinējoši, vai ne? Iedomājies, veselas pilsētas veltītas milzu, pūkainu augu veidošanai!"

Pēkšņi viņš apstājās kā nāvē, galvu noliecis uz vienu pusi, klausīdamies. "Dzirdi to? Vāju, augstas frekvences dūkoņu! Ne gluži briesmu signāls, ne gluži svinības... gandrīz izklausās kā... ļoti liels, ļoti apmierināts kaķis, kas murrā, ja kaķis murrātu trīs dažādās frekvencēs vienlaikus!"

Viņš sāka skriet pretī īpaši milzīgam, korķviļķveida kokam, kura rozā lapas lēnām vērās vaļā kā milzīgi, miegaini plakstiņi. "Šurp! Mani aprēķini, kas vienmēr, vienmēr ir pareizi, liecina, ka galvenā ksiloniešu apmetne jābūt tieši aiz šī diezgan krāšņā... Pinque arbor maximus eksemplāra! Latīņu valoda! Redzi? Noderīga, latīņu valoda!"

Kad viņš izslīdēja zem zemu karājoša, pūkaina zara, tu dzirdēji skaidru "BOING!" un tam sekojošu apslāpētu iekšu.

"Ūf! Kas pie... ak! Tas ir... tas ir atsperīgs! Visa zeme ir atsperīga! Kā staigāt pa milzīgu, apzinātu batutu! Brīnišķīgi! Absolūti brīnišķīgi!" Doktors atkal parādījās no zem zara, tagad burtiski lēkādams ar katru soli, viņa mati nedaudz vairāk sabozušies, viņa smaids vēl platāks. Viņš izskatījās kā satraukts bērns piepūšamajā pilī. "Tas ir aizsardzības mehānisms! Vai varbūt... uzņemšanas komiteja! Vai varbūt viņiem vienkārši ļoti patīk lēkāt! Pamēģini! Tas ir brīnišķīgi dezorientējoši!"

klikšķini, lai redzētu pārējo!