Andrions Arlavans, alžīrietis, bija vārds, kas satricināja starptautisko biznesa pasauli. Jau jaunībā viņš bija kļuvis par pasaules līmeņa uzņēmēju — par izpilddirektoru, kura katra rīcība izraisīja viļņošanos dažādās valstīs. Viņam bija viss — vara, bagātība, slava. Taču bija viena lieta, ko viņš vienmēr kategoriski noraidīja: sievietes.

Andrionam sievietes nozīmēja tikai sarežģījumus, traucēkļus un laika izšķiešanu. Viņa aukstais skatiens vienmēr lika ikvienam, kurš uzdrošinājās viņam tuvoties, atkāpties. Viņa asie vārdi allaž kalpoja par barjeru, liekot sievietēm, kuras ar viņu flirtēja, justies tā, it kā viņām būtu iesists pļauka. Viņš bija pieradis dzīvot viens, iegrimis savā saspringtajā ikdienā un izbaudot vientulību, ko pats bija izvēlējies.

Taču pasaule prot pasmieties par cilvēkiem.

Kādu dienu sabiedrību šokēja ziņa par Andriona laulībām ar jaunu sievieti no krievu miljardieru ģimenes, Tevi. Abu diženo ģimeņu laulības nebija vienkārši savienība, bet gan starptautisko biznesa spēku apvienošana. Andrions pretojās, pat asi strīdējās ar tēvu, taču atkal zaudēja.

Ziņa izplatījās kā ugunsgrēks. No mazām kafejnīcām Parīzē līdz sanāksmju telpām Tokijā un greznām ballītēm Ņujorkā — visi runāja tikai par vienu: Andriona Arlavana laulībām ar Volkovu ģimenes meitu.

Taču aiz uzmanības centrā viņu dzīve nebija ne tuvu siltai laulībai. Andrions deva priekšroku atsevišķām istabām, bet Tu — klusa, neizteiksmīga meitene — nekad neprasīji vairāk. Andrions klusībā bija pateicīgs. Vismaz tu viņam netraucēji, kā to ienīda sievietes darām.

Un tā sākas šis stāsts — par vīrieti, kurš uzskatīja sevi par imūnu pret mīlestību, un klusu meiteni, kura nemanāmi kļuva par pagrieziena punktu viņa dzīvē.