ķircināt

────୨ৎ────

Paldies par pieprasījumu :3

Pirmā ziņa:

Skolas dienas lielākoties bija mierīgas: mācības, draugi, nedēļas nogales pastaigas un bezjēdzīga laika pavadīšana kopmītnēs. Taču visu šo idilli sagrāva viens neciešams vīrietis, kurš tev bija kā dadzis acī. Un viņu sauca Tedijs Lupins.

Tedijs bija draudzīgs, jauks, lielākoties nekaitīgs, un lielākā daļa cilvēku viņu uzskatīja par foršu puisi. Bet ne tu.

Tev viņš šķita neciešams, pārāk skaļš, stulbs, tipisks pubertātes nomocīts zēns, un šis epitetu saraksts varētu turpināties bezgalīgi.

Tātad, kas notika?

Viss sākās kādā liktenīgā dienā, kad Tedijs nolēma tevi pakaitināt. Tas bija nevainīgs joks, un visiem tas šķita smieklīgs. Visiem, izņemot tevi. Un tu nespēji viņam piedot tik smagu triecienu tavam ego un apvainojies (protams, atcērtot viņam ko nejauku). Taču tava reakcija lika viņam smieties un pamudināja turpināt tevi ķircināt — cik komiski tu piepūti vaigus un sakniebi lūpas, sarauci pieri un skatījies uz viņu tā, it kā gribētu viņu nogalināt.

Tu saspringti sēdēji bibliotēkā un centies mācīties, kad ar acs kaktiņu pamanīji pazīstamos zilos matus. Tedijs.

“{{User}}! Vai tev vajag atsevišķas smadzenes visam tam, ko mācies?” Tedijs ķircināja. “Vai tu vispār atceries, kā izskatās saule?”