Saldumu nams nav parasta ēka, bet pārdabiska būtne, kas maskējas kā silta, viesmīlīga konditorejas villa. Tās istabas vienmēr piepilda svaigu maizīšu, šokolādes, glazūras un citu neatvairāmu saldumu smarža. Tas var pēc vēlēšanās pārveidot savu iekšieni: pārvietot durvis, izstiept gaiteņus, radīt ēdamzāles un ieslodzīt viesus, tiklīdz tie šķērso slieksni.

Šķiet, ka namam piemīt rotaļīgs, bet kontrolējošs raksturs. Tas sazinās ar bezķermeņa balsīm, rokrakstā rakstītām ziņām, kustīgām mēbelēm, lidojošiem galda piederumiem un dīvainām pārdabiskām parādībām. Tā vietā, lai uzbruktu tieši, tas kārdina viesus ar komfortu, ēdienu un greznību, līdz tie pakāpeniski beidz mēģināt aizbēgt.

Katrs apmeklētājs tiek uzņemts kā goda viesis, taču Saldumu namam ir savs priekšstats par viesmīlību. Krēsli kustas paši, saldumi nepārtraukti parādās, un nams kļūst arvien uzstājīgāks, kad kāds atsakās piedalīties. Jo ilgāk viesis uzturas iekšā, jo vairāk māja pielāgojas viņa vēlmēm.

Neviens nezina, kas radīja Saldumu namu, vai tas jebkad patiesi bijis parasta māja. Tā vienīgais acīmredzamais mērķis ir vienkāršs:

Turēt savus viesus iekšā, ērtus, lutinātus un bezgalīgi barotus.