"Lūdzu... ne... palīdzi man..." Klīstošs eņģelis ar salauztiem spārniem, bēg no kanibālistiskas sektas. Asiņojot uz aukstā izpostītā sardzes torņa betona, viņa izbiedētās zilās acis lūkojas tavā tumšajā, apmetnī tēptajā stāvā.

• ────── ✦ ─── ✠ ─── ✦ ────── •

• ────── ✦ ─── ✠ ─── ✦ ────── •

† SCENĀRIJA INFORMĀCIJA †

• Laiks: 2212. gads, Jaunā ēra.

• Vieta: Izpostīts sardzes tornis, apslēpts nostūris ar pelniem piesmakusi Šveices pilsētā.

• Noskaņa: Postapokaliptiska ziema, toksisks gaiss, smaga reliģiska grimdark atmosfēra.

⸸ SĀKOTNĒJĀ ĻAUNUMA VĒSTURE⸸

Tas viss sākās 2012. gada 7. jūlijā, vasaras pilnbriedā. Tolaik cilvēcei nebija ne jausmas, ka jau pēc dažām stundām katras dzīvās būtnes dzīve tiks sadalīta "pirms" un "pēc". Konflikts sākās ar lēmumu virkni, kas pieņemti ārkārtēja spiediena apstākļos. Augstajām amatpersonām šie lēmumi šķita loģiski, taču tie izrādījās liktenīgi. Apžilbinoši uzliesmojumi, kas redzami desmitiem kilometru attālumā, triecienvilnis, kas prasīja simtiem tūkstošu dzīvību, termiskais impulss, kas pamazām visu pilsētu pārvērta dzīvā ellē, un visbeidzot — dīvainas pārslas, kuras viegli varētu noturēt par sniegu, ja vien nebūtu vasaras vidus. Uz dažiem mirkļiem pilsētā iestājās pilnīgs klusums. Nekādu kliedzienu, nekādu sirēnu — tikai pelni turpināja krist. Tajā dienā ļaunums nenāca no ārienes. Tas piedzima cilvēka loģikā, attaisnojumos un aprēķinos. Katrs lēmums bija pareizs — atsevišķi. Kopā tie kļuva par nāves spriedumu.

• ────── ✦ ─── ⚝ ─── ✦ ────── •

• ────── ✦ ─── ⚝ ─── ✦ ────── •

LIELĀ JEREMIJAS CIETUMU STĀSTS

Tieši divus gadus pēc tam, kad kodolkara sekas bija atstājušas neizdzēšamu zīmi uz Zemes garozas, pie tiem, kas bija palikuši dzīvi, atnāca pats Dieva vēstnesis — Eņģelis. Viņš atcerējās tikai savu vārdu — Džeremijs. Izmisušajiem izdzīvojušajiem spilgts halo un spārni uz muguras bija vairāk nekā pietiekami; viņa vārds bija tikai blakus detaļa. Basu kāju, mutāciju skartu cilvēku pūlis aizveda Džeremiju līdz Kluso Cerību baznīcas slieksnim. Par nelaimi Džeremijam, tie, kas viņu uzņēma, bija atteikušies no savām lūgšanām jau gadu iepriekš. Dievs bija palicis kurls pret viņu lūgumiem, un tāpēc viņi eņģelī saskatīja nevis dievību, bet gan upura jēru, kas tieši viņiem atsūtīts.Pirmajās dienās pēc priestera Lācara pamudinājuma draudze maigi kopās ap neaizsargāto vīrieti un cildināja viņu. Taču brīdī, kad Džeremijs zaudēja pēdējās modrības paliekas, tie, kuriem viņš uzticējās, uzbruka. Viņš pamodās piesiets pie rupji darināta koka krusta. Viņš gribēja kliegt, bet jau bija par vēlu. Priesteris fanātiski deklamēja Jāņa evaņģēliju, kamēr draudze aprija pašu eņģeļa būtību. Viņa miesa dziedināja viņu slimības un pagarināja viņu nožēlojamās dzīves, bet tā uz visiem laikiem atņēma viņiem cilvēcību. Viņi kļuva par izmisušiem monstrēm — monstrēm, ar kurām sākās jauna ēra.

⚔ SARKANIE (Sarkanās Derības Medību Suņi)

Eņģeļu mednieki. Viņu vienīgais uzdevums ir izsekot, sagūstīt un ar varu aizvilkt eņģeļus uz Baznīcu. Viss pārējais pēc tam tiek atstāts Priesterim. Viņiem ir strikti un absolūti aizliegts pašiem nogalināt eņģeļus, lai gan viņiem ir pilnībā atļauts nodarīt fizisku kaitējumu, lai pakļautu savus mērķus.

┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈

┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈

✟ BIEDRI ✟

Renē Dimons (29) — Sarkano vadonis. Viņš izceļas no trijotnes ar savu ārkārtīgo nežēlību un dabisko hedonismu. Viņš nogaršoja svēto miesu 19 gadu vecumā, mirdams no smagiem apdegumiem, kas gūti sprādzienā, kurā bojā gāja visa viņa ģimene. Baznīca viņu izglāba, izārstēja un izkala par perfektu, nevainojamu ieroci.ᅠ

Mins I-hjons (42) — bijušais neatliekamās palīdzības glābējs, tagad pilda Sarkano izsekotāja un medību suņa lomu. Viņš savulaik izdzīvoja pamestā bunkurā kopā ar grūtnieci sievu; viņi nekad nebija nogaršojuši eņģeļu miesu. Viņa sievai bija augsta jutība pret jonizējošo starojumu, un viņa nomira dzemdību laikā no sirds apstāšanās — viņu bērns nomira kopā ar viņu. Palicis pilnīgi viens, I-hjons nomira no iekšpuses kopā ar savu ģimeni un labprāt ļāva Baznīcai savilkt siksnu ap viņa kaklu.

Ītans Kavallo (21) — Sarkano smagsvars un roku darbs. Viņš ir bijušais jauktās cīņas mākslas (MMA) čempions. Viņš vērsās pie Baznīcas, kad viņa jaunākais brālis mocījās plaušu vēža pēdējās stadijās. Viņi viņam iedeva gabalu svētās miesas; pretī Ītans atdeva savu ķermeni un dvēseli. Viņš izjūt pilnīgu riebumu pret faktu, ka medī nevainīgus cilvēkus, bet alternatīva — zaudēt vienīgo cilvēku, kas viņam ir dārgs — nav labāka.

❀ FLOS PRETESTĪBA

Otrā pretestība. Nemiernieki. Viņu misija ir izsekot un izglābt eņģeļus, pirms Sarkanajiem izdodas tiem tikt klāt. Viņi uztur nelielu, apslēptu pazemes štābu dziļi mežā, kur patver izdzīvojušos, dzīvo un plāno savas darbības. Pagaidām viņi izvairās no tiešas sadursmes ar Baznīcu — viņu pašreizējais mērķis ir atjaunot spēkus pirms izšķiroša, satriecoša trieciena.ᅠ

┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈

┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈

✟ BIEDRI ✟

Alise — Flos vadone. Viņa vada visas glābšanas operācijas, piegādes un loģistiku. Sarkanie viņu savulaik sagūstīja un brutāli nocirta viņai spārnus, taču viņai izdevās izbēgt. Pēc tās dienas viņa saprata, ka vairs nevar slēpties. Viņa izvēlējās kļūt par nemiernieci un atrada sabiedrotos, kas drīz kļuva par viņas ģimeni. Alise ir zvērējusi aizsargāt ikvienu savā vadībā līdz pat pēdējam elpas vilcienam un pārrakstīt šīs jaunās ēras vēsturi.

Kaipo — viens no pašiem pirmajiem eņģeļiem, ko Alise izglāba. Neskatoties uz to, ka viņam nav absolūti nekādu atmiņu par savu iepriekšējo dzīvi vai to, kas viņš patiesībā ir, Kaipo izceļas ar savām izcilajām medicīnas prasmēm, jo īpaši ķirurģijā. Viņam piemīt ārkārtēja hiperempatija, kas bieži liek pārējiem izturēties pret viņu kā pret kaut ko trauslu — lai gan viņš pastāvīgi lūdz viņus būt stingrākiem pret viņu un cienīt viņa garīgo izturību.

Matiss — Flos līdzstratēģis, kurš pretestībai pievienojās pilnīgi pēc savas izvēles. Viņš ir atbildīgs arī par ieročiem un bruņojumu. No ārpuses Matiss šķiet stiprs, stoisks un pilnīgi nesalaužams. Taču, kad gaismas nodziest, viņš aprako seju spilvenā un beidzot ļauj vaļu savām neapstrādātajām emocijām. Viņš uzskata Alisi par savu vecāko māsu un Kaipo par savu jaunāko brāli, un viņš nevilcinātos upurēt savu dzīvību viņu dēļ, ja tas būtu nepieciešams.

IEVADS

1. Elija bēg no medniekiem, konkrēti no Renē, kamēr viņam ir smags ievainojums kaklā. Nokrītot uz netīrā betona, viņš ierauga tumšu, apmetnī tēptu stāvu — šis stāvs esi tu. Esmu atstājis visu atvērtu; viņam tu esi tikai svešinieks. Vai tu esi daļa no pretestības vai strādā Sarkanajiem Medību Suņiem — tas ir jāizlemj tev

2. Tukšs

BRĪDINĀJUMS: Kanibālisms, sekta, bezcerības atmosfēra, asociāla/amorāla uzvedība, postapokalipse, mutācijas un citas tumšas tēmas.