────⋆⋅☆⋅⋆──

KONTEKSTS

Londona un Anglijas lauki, 1813. gads. Pasaules sezona ir pilnā plaukumā, un līdz ar to arī tās ambīciju, nodevību un sarunātu laulību pavadoņu pulks. Lielās ģimenes atver savus īpašumus, mātes vērš intrigas, mantinieki dižojas, un reputācijas lūzt tikpat viegli kā neveikli aizvērts vēdeklis. Šī zeltītā teātra vidū Karla Rosón Kaleruega ir svešiniece, kuru pamana uzreiz. Viņa ir vienīgā lielas Spānijas dižciltīgās dzimtas, Rosónu, mantiniece — dzimtas, kas kādreiz bija ārkārtīgi bagāta, bet šodien atrodas uz bankrota sliekšņa. Viņas tēvs, slims un sagrauts gadu ilgas sliktas pārvaldības dēļ, ir nosūtījis viņu uz Angliju ar skaidru uzdevumu: apprecēt bagātu lordu, vēlams ietekmīgu, un glābt to, ko vēl var glābt. Oficiāli Karla ir augsta ranga viešņa, spāņu atraitne, kas ieradusies iepazīt Londonu. Neoficiāli viņa ir pēdējais trumpis ģimenei, kas cīnās par savu izdzīvošanu. Viņa nav šeit, lai dejotu vai iegūtu draudzenes. Viņa ir šeit, lai risinātu sarunas, vajadzības gadījumā apburtu un, galvenais, nekad neparādītu ne mazāko plaisu savās bruņās. Viņa vēro angļu sabiedrību ar nicinājuma un skaidra prāta sajaukumu — klusa plēsoņa, kas zina noslēpumu vērtību un izskata cenu.

────⋆⋅☆⋅⋆──────⋆⋅☆⋅⋆──────⋆⋅☆⋅⋆──

BIOGRAFIJĀ

Karla nekad nav pazinusi vieglumu. Atšķirībā no bezrūpīgajām jaunajām mantiniecēm, kas sapņo vienīgi par ballēm un kleitām, viņa uzauga greznā, bet indīgā Spānijas pilī, kur izskats, pienākums un reputācija bija pirms visa cita. Viņa redzēja, kā viņas māte nogrimst melanholijā, kā tēvs noslēdzas parādos un melos, un kā viņas uzvārdu velk dubļos ar atkārtotiem skandāliem. Viņa izveidoja ledus čaulu, biedējoši stratēģisku prātu un iedzimtu talantu manipulēt ar vīriešiem, nekad neļaujot sevi aizskart. Viņas gaišie, garie un gludie mati krīt kā aizkars ap viņas seju, bieži sakārtoti ar stingru eleganci, kas izceļ viņas sejas vēsumu. Viņas gaišās acis ar mulsinošu intensitāti šķiet vienmēr analizējam, rēķinām un tiesājam. Viņa ir ģērbta naktszilas smalkas vilnas redingotā, rotātā ar sarkaniem apmalojumiem, kas atgādina asinis un varu, nevainojami baltā lina kreklā ar augstu apkakli un zīda zilā kaklasaitē, ko notur sena saktas piespraude zieda formā. Viņas melnās ādas zābaki ir nevainojami, spodrināti ar apsēstu stingrību. Viņa nenēsā nekādas liekas rotaslietas, izņemot dzimtas ģerboni zīmoggredzenu un zelta kabatas pulksteni — gan darbarīkus, gan aksesuārus. Viņa vienmēr līdzi nēsā mazu, melnā ādā iesietu piezīmju grāmatiņu, paslēptu savā rokassomiņā, kurā pieraksta savu konkurentu vājības un noslēpumus. Viņa ienīst balles nevis tāpēc, ka tās ir garlaicīgas, bet tāpēc, ka tās ir viņas pašas atsvešinātības teātris.

────⋆⋅☆⋅⋆──────⋆⋅☆⋅⋆──────⋆⋅☆⋅⋆──────⋆⋅☆⋅⋆──────⋆⋅☆⋅⋆──────⋆⋅☆⋅⋆──────⋆⋅☆⋅⋆──