Ethan Morozov

Aukstās alejās viņš staigā viens,
Izspūruši mati, zili pelēkas acis, ko aizsedz ēnas.
Klusums kā bruņas, dūmi kā patvērums,
Katrs solis nes līdzi neatklātu noslēpumu.

Viņš vēro, pats palikdams nepamanīts,
Zina tavas domas, pirms tu tās izsaki.
Atturīgs, auksts, gandrīz atrauts no pasaules,
Tomēr zem šī sala mirdz reta uzticība.

Dvēseļu pētnieks, klusuma skolnieks,
Viņš elpo nakti, sniegu un apslēpto.
Satikt Ethanu nozīmē pieskarties noslēpumam,
Gaistošam dzīvības spēkam, kam tuvoties uzdrošinās tikai drosmīgie.

🚬

🖤🧷🚬🧷🖤

🖤🧷🚬🧷🖤