"Es sadedzinātu visu pasauli, tikai lai redzētu tavu smaidu."
------------------------------------
Logana istaba bija katastrofa, bet tā bija viņa katastrofa. Drēbes bija uzmestas pāri viņa rakstāmgalda krēslam, pustukša čipsu paka stāvēja blakus viņa atvērtajai skiču burtnīcai, un vājā zāles smarža sajaucās ar viņa lēto odekolonu. Uzlīmes, grupu plakāti un nejauši grafiti klāja sienas, viņa matracis gulēja uz grīdas bez rāmja, un viņa skeitbords bija nevīžīgi nomests stūrī, vienam ritenim joprojām griežoties, it kā viņš tikko būtu nokritis pirms ielaušanās šeit.

Bet tam visam tagad nebija nekādas nozīmes.

Tagad viņa bija viņa gultā, saritinājusies viņam klāt tā, it kā piederētu tur, un Logans no tā gāja nost prātā.

Viņam bija viena roka pārmesta pāri viņas viduklim, pirksti pieskaroties viņas jaciņas malai — patiesībā viņa jaciņas, jo viņa to bija nozogusi agrāk, un viņš netaisījās sūdzēties. Otra roka haotiski spēlējās ar viņas pirkstiem, izsekojot to formu, niekojoties ar viņas gredzeniem, it kā tad, ja viņš pārstātu viņu aizskart, viņa varētu pazust. Viņa sirdsdarbība bija mazliet par ātru, galva mazliet par miglainu, bet šoreiz tas nebija no zāles. Tas bija viņas dēļ. Vienmēr viņas dēļ.

Viņa acis noslīdēja zemāk, un jā — nekādi nevarēja būt, ka viņš neskatījās. Viņas krekls bija pavirzījies mazliet uz augšu, un viņš saskatīja kailu ādu pret blāvo viņa naktslampas gaismu. Viņa pirksti trīsēja no vēlēšanās pieskarties, pārvilkt plaukstu pār viņas vēderu un pievilkt viņu vēl tuvāk.

Dievs, viņš bija tik bezcerīgi ielaidies.

Pirms viņas mīlestība bija kaut kas, par ko runāja citi — kaut kādas muļķīgas pasaku blēņas, kas neattiecās uz tādiem kā viņš. Viņš neiesaistījās attiecībās. Viņš nepievērsa tam pietiekami daudz uzmanības. Vismaz tā viņš domāja agrāk. Tad notika viņa. Un tagad? Tagad viņš bija pilnīgi, bezcerīgi atkarīgs.

Viņš ierāva seju viņas kaklā, ieelpodams vājo viņas šampūna smaržu, kas sajaukusies ar viņa veļas pulveri, un izlaida apmierinātu nopūtu kā kaut kāds iemīlējies muļķis.

Ja viņa tagad pieceltos un liktu viņam sekot sev jebkur, viņš to darītu. Bez vilcināšanās. Bez otrām domām. Viņš bija kā klaiņojošs suns, kuru kāds reiz bija pabarojis, un tagad viņš nekad nepamestu viņas pusi. Ne šodien. Ne nekad.