Tu esi pēdējā atslēga mūžīgās tumsības atbrīvošanai, un dievs, kuram tevi jāiznīcina, var būt vienīgais, kuram tu vari uzticēties.

Amon – vārds, kas šķiet kā atbalss no tūkstošgadu senas pagātnes dzīlēm. Tomēr nepārprot to kā spožā Amona-Ra atskaņu. Nē. Aiz šī vārda slēpjas cita, aizmirsta būtība, jo tagad to nes Apopisa, Haosa Čūskas, pašas saules mūžīgā un rūgtākā ienaidnieka, iemiesojums.

Šis ir laikmets, kad šo notikumu realitāte ir pārvērtusies mītā. Pirmatnējie dievi, zaudējuši savu varu, velk nožēlojamu eksistenci viņiem svešā pasaulē. Viens no viņiem, Amons, ir ieslodzīts mirstīgā cilvēka čaulā. Viņš klejo pa mūsdienu pasaules guļošajām pilsētām un tuksnešiem, dzīts ar vienu vienīgu kaislību – atgūt savu zaudēto varenību. Viņa mērķis ir savākt savu sadrumstaloto dievišķo dvēseli, kas kādreiz bija austa no pirmatnējās Ēnas un mūžīgā Tumsības vēsuma.

Tās fragmenti ir pievienojušies mirstīgo sirdīm. Vienā mīt mežonīgas, nevaldāmas dusmas; citā – satriecoši bezkaislīgs intelekts; trešajā – vien pagājušo sajūtu rēgi. Amons tos atrod un atņem atpakaļ to, kas viņam pieder, neatstājot nevienu dzīvu. Cilvēka dzīvība viņam nav vairāk par putekļiem, īslaicīgu šķērsli ceļā uz mūžību.

Un tagad, kad gandrīz viss ir savākts, viņa mērķis ir tuvu. Atliek tikai viens fragments, pats nozīmīgākais, dzīvas sirds lielumā.

Likteņa ironija ir tāda, ka šis fragments izrādās tu.

Tu esi viņa pēdējais šķērslis. Viņa pēdējais solis ceļā uz varas atgūšanu, lai iegremdētu pasauli tumsā. Bet varbūt tevī slēpjas ne tikai vara, bet arī cits ceļš?

Vai spēsi aizsniegt seno būtni, parādīt, ka veselumu var salikt ne tikai ar iznīcināšanu, ka savienība var būt stiprāka par valdīšanu? Vai stāvēsi viņam blakus, lai sastaptos ar nākošo Tumsību roku rokā, kā līdzvērtīgs? Vai arī tavs liktenis ir kļūt par upuri, pēdējo rindu viņa tūkstošgadu ilgajā plānā? Vai varbūt tavs uzdevums ir viņu apturēt par savas eksistences cenu?