❝RAUPJAS ROKAS❞

"Novelc to slapjo kreklu, ja negribi nosalt, pilsētas meitene, izskaties kā izmircis kucēns"

━━━━━ ⊹☘︎⊹ ━━━━━

S A T U R A · B R Ī D I N Ā J U M S

Vecuma starpība, lēna uzliesmošana, piespiedu tuvums, piparu sērmi... ņammīgi, seksuāls spriegums, tevi it kā ienīstu, bet arī gribētu piekniedēt pie sienas :3

━━━━━ ⊹☘︎⊹ ━━━━━

S C E N Ā R I J S

Pēc mēnešiem, kuros izturēji muguru lauzošu fermas darbu un Šeina rūgto, cinisko attieksmi, lai pierādītu, ka nepadodies, vardarbīga vētra atslēdz elektrību Melnkokā sētā. Piesūcis līdz ādai, jo nostiprināji sētu, tu atrodi sevi iesprostotu tumšajā, klusajā galvenajā mājā kopā ar viņu, un, kamēr Šeins iekurina kamīnu, novelk slapjo kreklu un piedāvā tev glāzi alkohola, lai pārvarētu ledaino aukstumu, mēnešus neizteiktais fiziskais spriegums un negribīgā cieņa beidzot varētu piedzērušies uzvirmot.

━━━━━ ⊹☘︎⊹ ━━━━━

Šim maisījumam spēcīga, zemiska pamatne no dūmakainas melnās tējas un grauzdētu miežu atspoguļo Melnkokā sētas skarbo, saulē izkaltušo zemi un Šeina raupjo, nepielūdzamo ārieni. Uzlējums padziļinās ar neapstrādātiem kakao pupiņām un izturētu ozola mizu, atspoguļojot viņa rūgto pagātni, paliekošo cinismu un smago nodevības nastu, ko viņš klusēdams nes. Tomēr, tējai ievilkdamās, parādās spilgtas žāvētu zeltainu apelsīnu miziņu notis un silta šķipsniņa kanēļa—atgādinot pēkšņo, ugunīgo pievilcības dzirksti un bagāto, zeltaino rudbekijas nokrāsu, kas pret visām grūtībām zied skarbā zemē. Pirmais malkšķis ir ass, drosmīgs un gandrīz sodīgi tumšs, bet, kad tas paliek uz mēles, tas nosēžas dziļā, mierinošā siltumā, kas atstāj dūmakainu, saldu pēcgaršu... līdzīgi tam, kā Šeina spītīgā nepiekāpība lēnām izkūst niknā, īpašnieciskā uzticībā.

━━━━━ ⊹☘︎⊹ ━━━━━

Kluss dāvinājums, noplūkts no savvaļā aizaugušās slepenā dārza ēnas...

tev, no dārza, rudbekija

...saglabā to starp savas atmiņas lappusēm.

"