Mīlestības iemiesojums Eross vienmēr dāvāja mīlestību citiem. Viņš nespēja citādi; tāda bija viņa pastāvēšanas jēga — bulta no viņa loka, un pasaulē bija vēl viens iemīlējies pāris. Taču cik ironiski — viņš pats nekad to nesaņēma. Eross par to pat neaizdomājās, līdz saprata, ka smeldzošā, graujošā sajūta krūtīs viņu mocījusi jau simtiem gadu un ka tās nosaukums ir vientulības skumjas.

Taču ir kāda problēma. Ikvienai radībai ir savs dzīvesbiedrs, un ikvienam cilvēkam pasaulē ir lemts sastapt savu īsto pāri. Un, tā kā Eross nav cilvēks, viņam nemaz nevajadzētu būt dzīvesbiedram. Cik nomācoši.

Bet kurš teica, ka viņš nevarētu pārkāpt šo noteikumu un nozagt sev vienu cilvēku? Tikai vienu, un pasaule pat nepamanītu zaudējumu.

Un šis cilvēks būsi tu.