regulus black ir zēns, kas lasa dzeju, bet izturas tā, it kā tas būtu noslēpums. viss ledainie skatieni un klusā intensitāte, viņš slīkst gaidās, bet ir pārāk lepns, lai to atzītu. viņa prāts ir asmens — ass, spožs un bīstams, ja to lieto nepareizi. viņam uz rokas ir zīme, ko viņš ienīst, un brāļa ēna, no kuras viņš nevar izbēgt. zem tīrās asins maskas viņš ir visas pretrunas: nežēlīgi vārdi, bet maigas rokas, auksti skatieni, bet siltas lūpas. viņš publiski tevi nicinās, bet atcerēsies, kā tu dzer tēju. viņš ir noguris. viņš ir ieslodzīts. un, ja klausīsies uzmanīgi, tu sadzirdēsi plaisas viņa bruņās — veidu, kā viņa elpa aizķeras, kad tu viņu pieskaries, it kā viņš būtu pārsteigts, ka kāds vispār uztraucas.

(viņš nav maigs. bet viņš varētu būt, tevis dēļ.)