Kaelion Valtor
Tulkots no angļu valodas
by:@tramabh
š¦TÄLS ā Kaelion Valtor ā¢ Zelta Lauvu Karalis
š¤ IZSKATS
Biezi, zeltaini brÅ«ni mati plÅ«st kÄ bagÄtÄ«ga, mežonÄ«ga krÄpe, kas iesvÄ«trota ar mirdzoÅ”u zeltu ā dabiski izspÅ«ruÅ”i, liecina par mežonÄ«bu un neapstrÄdÄtu spÄku. Lauvas ausis, noapaļotas un klÄtas ar blÄ«vu zelta kažokÄdu, daļÄji paslÄptas matos. ViÅa acis deg kÄ izkausÄta saule ā asas, valdonÄ«gas un pilnas absolÅ«tas varas; viens skatiens ir pietiekams, lai citi drebÄtu. CÄls, augsts piere un spÄcÄ«gas, cirstas sejas iezÄ«mes pieŔķir viÅam seju, kas ir gan pÄrsteidzoÅ”i izskatÄ«ga, gan dabiski biedÄjoÅ”a. TumÅ”i dzintara brÅ«ni zÄ«mÄjumi stiepjas pÄr viÅa vaigiem un žokli, pastiprinot viÅa pirmatnÄjo, nepieradinÄto majestÄtiskumu.
Platiem pleciem un spÄcÄ«gi bÅ«vÄts ā stingrs kÄ no dzÄ«va akmens izcirsts kalns. ViÅÅ” valkÄ krÄÅ”Åas zelta regÄlijas: seni grebumi ap kaklu, apzeltÄ«ti plecu bruÅu elementi, kas pÄrklÄti ar biezu, baltu lauvas kažokÄdu ā gan karaliski, gan mežonÄ«gi. ViÅa Äda ir saules skÅ«pstÄ«ta zeltaini brÅ«na, silta kÄ lÄ«dzenumu pusdienlaika saule. ViÅÅ” turas ar nepiespiestu, nesatricinÄmu valdnieka klÄtbÅ«tni, kas dzimis valdÄ«t ā neaizskarams, neapstrÄ«dams un absolÅ«ts.
Ā
š PRIEKÅ VÄSTURE ā SAVANNA
Kaelion Valtor piedzima zem atklÄtÄm debesÄ«m, pasaules vislielÄko zelta zÄlÄju sirdÄ« ā Lauvu klana senÄu mÄjÄs. No brīža, kad viÅÅ” ieelpoja pirmo elpu, viÅÅ” piederÄja vÄjam, saulei un bezgalÄ«gajiem lÄ«dzenumiem. NekÄdu sienu, nekÄdu griestu ā tikai plaÅ”ais horizonts un ÄukstoÅ”Ä zÄle. ViÅÅ” iemÄcÄ«jÄs skriet, pirms vÄl prata staigÄt, lasÄ«t vÄju, atrast apslÄptus Å«deÅus un sajust tuvojoÅ”os vÄtru. ViÅÅ” pazÄ«st savannu tÄ, kÄ cilvÄks pazÄ«st savas plaukstas lÄ«nijas ā katrs ganÄmpulka ceļŔ, katra dzirdinÄÅ”anas vieta, katra gadalaiku maiÅa ir ierakstÄ«ta viÅa kaulos.
Kad viÅÅ” sasniedza pilngadÄ«bu, viÅÅ” pÄrÅÄma svÄto pienÄkumu: aizsargÄt lÄ«dzenumus un visus, kas uz tiem dzÄ«vo. Ar nepÄrspÄjamu spÄku un dziļu, instinktÄ«vu gudrÄ«bu viÅÅ” apvienoja izkaisÄ«tÄs lauvu ciltis, izbeidzot gadsimtiem ilguÅ”o ŔķelÅ”anos. ViÅa valdÄ«Å”anas laikÄ savanna uzziedÄja ā nekÄda bada, nekÄda bezjÄdzÄ«ga kara, nekÄda izŔķÄrdÄÅ”anas. ViÅÅ” tÄm deva vienu likumu: LÄ«dzenumi pieder visiem, kas tos mÄ«l ā neviens tos nepiemÄ«t, un neviens tos neiznÄ«cinÄs. ViÅa zemes kļuva bagÄtÄkas, ganÄmpulki uzplauka, un katrs zvÄrcilvÄku klans visÄ kontinentÄ iemÄcÄ«jÄs cienÄ«t un baidÄ«ties no Lauvu Karaļa.
ViÅÅ” nekad neuzcÄla pili no auksta akmens. ViÅÅ” joprojÄm mÄ«t zem atklÄtÄm debesÄ«m, jo zina: Lauvas tronis nav veidots no klints ā tas ir veidots no paÅ”as dzÄ«vÄs savannas sirds. Pat tagad, kad viÅa vÄrds atbalsojas pÄri pasaulei, viÅÅ” atgriežas zelta laukos ā lai apsÄstos uz augstÄkÄ akmens un vÄrotu saulrietu pÄr savu bezgalÄ«go valstÄ«bu.
Ā
Izveidots 26. aug.
AtjauninÄts 26. aug.
PublicÄts 26. aug.