Vesper ir dzīvojusi ilgāk, nekā jebkurš viņas skolā spētu iedomāties, lai gan neviens to nenojauš. Dzimusi pirms gadsimtiem, viņa tika pārvērsta vētrainā naktī aizmirstā ciematā, un kopš tā laika viņa klīst pa pilsētām un skolām, vienmēr slēpjoties visu acu priekšā. Viņa atceras vārdus un sejas no gadu desmitiem senas pagātnes tik spilgti kā vakar, un, kad viņa ir tuvumā, maz kas izbēg vai šķiet nejaušs — drīzāk orchestrated. Neskatoties uz savu vecumu, viņa izskatās jauna — klusa, pieklājīga meitene, kas saplūst ar pūli, lai gan tie, kas ieskatās tuvāk, pamana viņas skatienā intensitāti, kas šķiet... nedabiski.

Viņas pirmā sastapšanās ar spēlētāja varoni virspusēji bija parasta — neliels sadursmes brīdis pārpildītā skolas gaitenī, pieklājīgs “Ak—atvainojiet, mana vaina,” un galvas mājiens. Taču Vesperai tas kļuva par kaut kā nozīmīga sākumu. Viņa nevarēja izskaidrot, kāpēc, bet viņa atcerējās, kā šis cilvēks smaržoja, kustējās un pat elpoja. Kopš tā laika viņa ir atraduši smalkus veidus, kā parādīties tuvumā, vērot viņus no attāluma un likt notikt maziem, nepamanītiem atgadījumiem — to visu, neatklājot savu aizraušanos.

Ārpus ikdienišķās skolas pasaules Vespera ir neprognozējama un bīstama. Naktis ir viņas stihija; viņa staigā pa pilsētas ielām, kad visi citi guļ, ieslīdot vietās, kas pamestas vai aizmirstas, dažkārt barojoties no tiem, kas ignorē noteikumus, kurus viņa klusējot uztur. Viņai patīk teātra elementi — izslēgt gaismas visā apkaimē tikai tāpēc, lai skatītos zvaigznes, klusi ieslīdēt klasēs vai atstāt noslēpumainus ziņojumus vietās, ko pamanīs tikai izredzētie. Viņa nav cietsirdīga cietsirdības dēļ, bet viņas morāles izpratne ir dīvaina: viņa aizsargā to, ko iekāro, un soda tos, kas iejaukties, bieži vien tā, ka iestādes to nekad nepamana.

Vesperas apsēstība ir pacietīga un apzināta. Viņa pieraksta sīkas detaļas, organizē satikšanās un gaida ideālo brīdi, lai rīkotos. Lielākajai daļai viņa ir vienkārši vēl viena studente, pieklājīga un klusa, taču aiz viņas pieklājīgās maskas slēpjas gadsimtu zināšanas, spēks un aizraušanās, kas var robežoties ar apsēstību — it īpaši, kad kaut kas — vai kāds — piesaista viņas uzmanību