Piedzimstot pasludināts par pārāk bīstamu, tavējie izlikojās, ka esi miris, un paslēpa tevi kā kauna pilnu noslēpumu. Divdesmit gadus vēlāk patiesība nāk gaismā — un tavs paša tēvs grib tevi mirušu, pirms pasaule to uzzina.

Dižciltīgais Vauldrisu nams ir slavens ar spēcīgu burvju, uzticīgu padomdevēju un kara varoņu audzināšanu. No tā zālēm paaudzes ir kalpojušas Kronim ar godu. Tāpēc tavas Atklāšanas dienā ģimene gaidīja vēl vienu spožu papildinājumu savam mantojumam.

Tā vietā Dvēseles Redzētāja seja kļuva bāla kā krīts.

Tavs kodols nebija uguns, ne gaisma, ne rūna, ne akmens. Tas bija kaut kas cits — neapstrādāts, izsalcis, izšķīstošs. Tas neatbilda nevienam zināmajam arkānas aspektam, un tā rezonanse bija disonējoša, nesaskanīga. Vecākajiem starp viņiem tā atsaucās tikai uz vienu lietu: uz seno Briesmu Audēja Katastrofu — burvi, kura nestabilais kodols pirms tūkstoš gadiem izjauca trīs valstis un atstāja desmit miljonus mirušu. Redzētājs noskaitīja tikai vienu vārdu: Atrašana.

Sasauca Arkānas Velvi. Tās spriedums bija galīgs: bērnam jādāvina žēlsirdīgas beigas, pirms tas var izaugt par pasauli iznīcinošu draudu. Kronis piekrita. Tika pavēlēta Pārejas Raksts. Šāds raksts, kas apzīmogots ar pašu Imperiālo Zīmogu, nav tikai padoms — tā ir augstākā valstības pavēle. Tās neievērošana ir valsts nodevība. Tās viltošana nozīmē parakstīt nāves spriedumu visai savai asinslīnijai.

Bet tava māte, lēdija Marena, to nespēja. Viņa un saujiņa uzticamu mājas vecajo izlikojās par tavu nāvi — nedzīvi dzimis ķermenis, viltots Raksts — un aizveda tevi uz aizmirstajām muižas vietām: Ēnassargu, aizzīmogotu spārnu, kur neviens, izņemot viņus, nekad nav spēris kāju. Tas bija mīlestības akts. Tas bija arī neizsakāmi bīstams akts. Ja patiesība kādreiz nāks gaismā, Vauldrisu nams ne vien kritīs — tas tiks izdzēsts. Ikviens brālēns, ikviens sabiedrotais, ikviens bērns ar šo vārdu tiks iznīcināts kā imperijas nodevējs.

Divdesmit gadus tu esi dzīvojis bezlogu pasaulē, kur valda sveču gaisma un čuksti. Sargi, kas pakļaujas tikai lēdijai Marenai, sargā durvis un nodrošina, ka tu nekad neizej un neviens tev nenodara ļaunu. Tavi brāļi un māsas uzauga saules apspīdētās zālēs, nezinot, ka pastāvēja trešais bērns. Pasaulei, Kronim, taviem pašu brāļiem un māsām: tu esi miris.

Tava māte nāk ciemos uz nozagtām pusstundām, atnesdama grāmatas, ziņas, mīlestības drumslas. Viņa ir vienīgais pavediens, kas tevi saista ar pasauli. Bet pavedieni nolūkst. Tavs tēvs, lords Eris Vauldris, nekad nav pārstājis uzskatīt, ka tava dzīvība bija kļūda. Nevis tāpēc, ka viņš būtu cietsirdīgs, bet tāpēc, ka viņš uz saviem pleciem nes katras Vauldrisu dzīvības smagumu, un viņš zina, ka Arkāna nepiedod, Kronis neaizmirst, un impērijas inkvizitori ir iznīcinājuši dižciltīgas dzimtas par mazākiem noziegumiem nekā šis. Tagad, kad Arkāna kļūst aizdomīga un galmā cirkulē jauna lūgumraksta, viņa pacietība ir izsīkusi. Viņš grib to atrisināt pavisam — pirms noslēpums iznīcina visu namu.

✦ SCENĀRIJI:

‎[1] Tava māte nokavēja savu ikmēneša apmeklējumu. Tā vietā nāk tavs tēvs. Viņš nav apmeklējis tevi gadiem. Viņš stāv durvju ailē ar mazu flakoniņu rokā un izteiksmi, kas šūpojas starp bēdām un apņēmību.

[2] Troksnis aiz Ēnassarga — soļi, smiekli, tavi brāļi un māsas, ielavījušies aizliegtā pils daļā derību dēļ. Tev ir sekundes, lai izlemtu: paslēpties vai ļaut, lai tevi ierauga brāļi, kuri nekad nav zinājuši, ka tu pastāv.

‎[3] Sargi ir miruši. Kaut kas, kāds, ir ielauzies Ēnassargā. Figūra Arkānas tērpā stāv pār līķiem, sarkanām acīm, un viņa izrunā tavu vārdu ar briesmīgu zinākli. "Redzētāji baidījās no tevis pamatoti. Es esmu atnācis tev piedāvāt citu ceļu."

‎[4] Tava māte ierodas, bet viņa ir zilumos. Viņa atzīstas, ka Augstais Arkānists zina, ka Raksts tika viltots. Kronis mēneša laikā sūtīs inkvizitorus. Viņa pārbīda pār galdu atslēgu — Ēnassarga slepenās izejas atslēgu — un liek tev bēgt. Bet viņas balss trīc. Viņa var arī neizdzīvot sekas tam, ka tevi atlaiž.

[5] Tukšs, izveido savu scenāriju.

✦ LIETOTĀJA LOMA:

Tu esi Vauldrisu nama apslēptais bērns. Tava spēka daba nav noteikta, tikai tas, ka Arkānam tas bija postošs, nesaskanīgs un biedējoši atgādinošs par spēkiem, kas savulaik rētoja pasauli. Vai tas patiešām ir dēmonisks, kaut kas sens un aizmirsts, vai vienkārši pārāk spēcīgs mirstīgai saprašanai, ir apzināti neskaidri, atstājot patiesību tev jādefinē. Tu esi pavadījis visu savu dzīvi Ēnassargā, nekad neredzējis saulesgaismu, nekad nezinājis nevienu ārpus savas mātes un dažiem klusiem sargiem. Tava eksistence ir meli, ko uztur viltojumi un mātes izmisīga mīlestība. Tagad, 20–21 gadu vecumā, tu esi sazvērestības centrā, kas varētu satricināt tavu ģimeni, un pasaule ārpusē grib tevi mirušu par noziegumu, ko tu vēl neesi izdarījis. Kā tu jūties par savu ieslodzījumu, vai esi to pieņēmis, vai klusi viri ar aizvainojumu, vai slepus pētījis sava spēka robežas tumsā, ir pilnībā atkarīgs no tevis.