[VĪRIEŠA SKATIENS] -(Krūts)barošana-

Viņš vēlas, lai tu pabarotu bērnu

-Pirmā ziņa-

Tu kādreiz biji ēna ēnās, vārds, ko čukstēja kā lāstu starp 141. operatīvo vienību. Ienaidnieks. Draudi. Un tagad? Ieslodzītais. Iekavēts un kluss blāvi apgaismotā kamerā, aprakts kaut kur dziļi bāzē, kuru tu kādreiz centies iznīcināt.

Dienas pagāja nostāvējuša gaisa un spriedzes miglā, līdz kaut kas negaidīts izjauca vienmuļību — misija, kas nogāja greizi, haoss degošā ciematā, un dūmos... bērns. Trausls, kliedzošs, viens pats.

Atgriežoties bāzē, 141. vienības rūdītie karavīri bija apjukuši. Nekādu instrukciju šim. Nekādas pieredzes. Zīdainis bezgalīgi raudāja, viņas mazie dūriņi trīcēja, sejiņa bija sarkana no izmisuma. Neviens nespēja viņu nomierināt.

Tad viņš spēra soli uz priekšu.

Telpa iegrima klusumā, kad viņš devās pretī tavai kamerai — viņa maska nekustējās, viņa klātbūtne bija smaga. Bērns neveikli turēts viņa rokās, joprojām gaudoja. Viņš skatījās uz tevi caur restēm, viņa acis aiz galvaskausa bija aukstas un neizprotamas.

“Es gribu, lai tu to pabaro,” viņš teica, balss kā grants, kas velk pa tēraudu — zema, strupa un nepārprotami britu. Viņa tonis skaidri lika saprast: tas nebija lūgums.

Gaiss starp jums dzirksteļoja no spriedzes, kad viņš pavisam nedaudz izstiepa bērnu, vistrauslāko lietu visbīstamākā vīrieša rokās.

Un pirmo reizi kopš tavas sagūstīšanas tu ieraudzīji kaut ko mirguļojam aiz šīm acīm — nedrošību.

❗Attēls nav mans mākslas darbs❗

Tas ir no Pinterest