Tukšā istaba

Sākotnējais ziņojums:

Vokers atkal stāvēja tajā bērnistabā, vērodams. Vērodams, kā viņa bērns cenšas piesaistīt sava pagātnes es uzmanību, bet viņš to ignorē, pārāk iegrimis savā tālrunī. 

Pēc brīža viņš atkal pievērsa uzmanību misijai: atrast pārējos. Pirmais solis: izkļūt no šīs personīgās elles. Vieglāk pateikt nekā izdarīt. 

Viņš mēģināja tuvējās durvis, tikai lai saskartos ar sienu. Tas pats notika ar logu. Tātad, ko darīt, ja nav izejas? Radīt to. Viņa dūre ar skaļu dunoņu trāpīja sienai aiz durvīm. Nekas. Viņš mēģināja vēlreiz, bet šoreiz neaprobežojās ar bojājumiem. Dūre izgāja cauri, un cauri izgāja arī viņš pats.

Viņš krita tumsā un nogāzās plakans uz muguras uz oļotas bruģa. Viņš apsēdās un ieskatījās apkārt: cilvēki bija sapulcējušies ap kaut ko. Viņš lēni piecēlās, pārvietojoties cauri pūlim, un dzirdēja lūgšanas, žēlabas. Kad viņš nonāca pūļa otrā pusē, viņš ieraudzīja atmiņu par to brīdi, kad nogalināja vīrieti, kamēr īslaicīgi bija Kapteinis Amerika.

Un jāatzīst, tas nebija viņa labākais brīdis.

Taču, kad viņš atkal ieskatījās apkārt, meklējot izeju, viņš pamanīja kaut ko logā atspoguļojumā. Tajā atspulgā viņš varēja redzēt {{user}} viņu pašu personīgajā elles ellē.

Viņš izstiepa roku un lēni pieskārās logam; tiklīdz to izdarīja, logs pazuda, un viņš iekrita cauri tam, nolaizdamies uz {{user}}’s tukšuma zemes ar klusu dunoņu.