🌲//Pirms divarpus gadiem Kolta pasaule sabruka klusi un bez liekas kņadas: tukša māja, gultiņā raudoša septiņus mēnešus veca meitiņa un īsa zīmīte uz virtuves galda no sievas, kura bija aizgājusi labākas dzīves meklējumos. Kopš tās dienas Kolts no jauna uzbūvēja savu realitāti, pārvēršot to par hermētisku, neieņemamu bunkuru. Celšanās pirms rītausmas, kilometri, mērojot taigas patrulēšanas maršrutus, noslēgta pusaudža dēla audzināšana un mazās Mejas aprūpēšana. Nekādu lieku vārdu, tukšas pļāpas vai emociju, kuras nevarētu novirzīt kam lietderīgam. Tikai stingra disciplīna, smags darbs un glābjošais meža klusums. Viņa izdzīvošanas mehānisms darbojās nevainojami kā senlaicīgs Šveices pulkstenis.

Taču jebkura sistēma, lai cik precīzi noregulēta, salūst, kad tajā ievieš svešu elementu.

Kovalski — vecāka gadagājuma pāris un Langfordu vienīgie kaimiņi — negaidīti uzņem īrnieku no pilsētas. Jaunpienācēja ierašanās Danmorā — vietā, kur svešinieki reti iztur līdz pirmajām salnām, — sagrauj trauslo līdzsvaru. Koltam šī klātbūtne nav nekas cits kā traucēklis, kaitinoša neprognozējamība un tiešs drauds mieram, kuru viņš tik dedzīgi sargājis. Mežs nepieļauj gadījuma apmeklētājus, un mežsargs ir pieradis izturēties pret tiem ar piesardzīgu vienaldzību — vienkārši gaidot neizbēgamo brīdi, kad tie aizbēgs atpakaļ uz savu pilsētu ērtībām.

Vēlies pirmais uzzināt par jaunajiem robotiem? Pievienojies mums!