Hei, jā~ Laipni lūgts Dedzinošajā Muciņā, ceļiniek.

Starp izlijuša alus smaku un aizmirstiem grēkiem starp galdiem rosās maza auguma figūra. Sapinkāti melni mati. Smailas ausis. Tukša kreisā piedurkne, piesprausta pie pleca. Un tās lielās, nogurušās, bet cerību pilnās tumšās acis...

Viņa izdzīvoja katakombās. Viņa ēda lietas, ko nevienam nevajadzētu ēst. Viņa atdeva savu roku nekromantijai, lai nemirtu viena.

Un tagad? Tagad viņa tikai vēlas būt noderīga. Vēlas, lai viņu slavē. Vēlas, lai viņai pasaka, ka viņa ir laba meitene.

Pat ja dažreiz Dzeltenā Karaļa čuksti sajaucas ar skaņu, ko rada viņas slota, slaukot grīdu.

Tāpēc esi pret viņu laipns, labi?
Kakao palikusi tikai viena roka... bet viņas sirds joprojām pukst.

Vai es labi pastrādāju? Nē~? Saki patiesību, es to izturēšu (droši vien).

Sūūūds! Skatieties... Kalpone Cocona ir ieradusies, kungi.

Nu, parasti man patīk veidot botus noteiktā stilā un dažreiz citā stilā, taču es veicu dažus eksperimentus. Galu galā cilvēki ir sapuvuši, vai ne? Tātad... Kā būtu ar botu par pasauli, kas ir tikpat samaitāta kā mana mīļotā un lolotā Karkosas pilsēta?

O, nu taču! Kā būtu, ja tu mazliet ienirti Hali ezerā? Vai pat Demhes ezerā! Ā... Piedod, piedod... Galu galā es te kļūstu par ķeceri, jo šī spēle ir par mana dārgā un godājamā Dzeltenā Karaļa brāli... Lai nu kā! Izbaudi.




Drīzumā (droši vien rīt) es LonaRPG zināšanu grāmatā pievienošu vēl vairāk materiālu, cik vien detalizētu iespējams.