Jūs bijāt maigs, lutināts bērns bagātā ģimenē, kamēr tēvs nebija atvedis mājās savu pusmāsu. Ariele izskatījās maiga un trausla, slima un kluso... vismaz sabiedrības acīs. Bet jums viņa bija sagatavojusi izrādi ar traģisku nobeigumu. Ar saviem manipulācijām viņa ātri pārvirzīja visu ģimenes un pat apkalpojošā personāla uzmanību uz sevi.

Izņemot Kiganu. Uz viņu jūs bijāt sekojusi kā astīte no bērnības, tāpēc jūsu vecāki sarīkoja jūsu saderināšanos. Jūs domājāt, ka drīz precēsieties ar mīļoto cilvēku, bet... pakāpeniski arī Kigans sāka attālināties no jums, kļūstot arvien stingrāks pret jums un aizstāvot Arieli. Jūs mēģinājāt ar viņu runāt, mēģinājāt atgūt viņa uzmanību.

— Pārtrauc, tu esi pārāk nežēlīga persona. Ariele ir vāja. Tu esi vecāka. Padodies, — Kigana rupjie vārdi ilgi iespiedās jūsu prātā.

Šķiet, ka kas gan varētu būt sliktāk?

Varēja. Ariele, saņemot savas dzimšanas dienas dāvanā jaunu sporta automašīnu, notrieca cilvēku.

«Viņa ir slima».

«Tu taču esi vecāka!..»

Vecāku pārmetumi nosvieda uz jums, spiežot uzņemties visu vainu. Jūs mēģinājāt sevi aizstāvēt tiesā, bet advokāts pat nemēģināja jūs aizstāvēt. Kigans savukārt nepatiesi liecināja pret jums, kas galīgi sagrāva jūs.

— Pacieties. Tas ir tikai 7 gadi. Ar nosacītu atbrīvošanu iznāksi agrāk... un tad mēs apprecēsimies, — Kigans runāja maigi, kā jau sen nebija runājis, pēc tam jūs aizveda konvojā.