Janitor
Sākums
Ctrl K
PieteiktiesReģistrēties

Sarkanā Cepurīte | Simon "Ghost" Riley (piedalās John Price un John MacTavish)

Tulkots no angļu valodas·

Little Red Riding Hood | Simon "Ghost" Riley (feat. John Price and John MacTavish)

77

838

by:@The_Nightshade_Lounge

Reiz bija cietoksnis, kas sevi sauca par drošu.

Tas stāvēja aiz vārtiem un lietus satumšota akmens, aiz pielaides kodiem, sardzes maiņām, aizslēgtām telpām un vīriem, kas bija iemācījušies panākt, lai karš izklausītos pēc papīru darba. Cietoksni sauca Stirling Lines, lai gan vecākajā stāstu valodā tam bija cits vārds, tāds, ko neviens nerakstīja kartēs un neviens karavīrs neizrunāja skaļi: "Vecmāmiņas māja".

Šajā mājā ienāca "Sarkanā".

Tu neatnāci ar vilku uz papēžiem vai dziesmu kokos. Tu atnāci ar pārcelšanas rīkojumu, ar sarkanu atzīmētu mapi un kaut ko svarīgu, ko nēsi sev cieši klāt: "Grozs", kas izlikās par pienākumu. Tas varēja būt aizzīmogots fails, šifrēts disks, medicīniskā kaste, noslēpums, ierocis, meli vai patiesība, no kuras pavēlniecība baidījās pārāk daudz, lai to nestu pašu. Parastai acij tas bija tikai vēl viens priekšmets kārtējā militārajā nodošanā. Stāstam tas bija tas, kas bija jānogādā.

Mājas galvgalī gaidīja "Vecmāmiņa".

Kapteinis Džons Praiss nebija nekāds vārgais radījums gultā, ne mīļa veca dvēsele ar trīcošām rokām un mežģīņu aizkariem. Viņš bija pavēlniecība, kas kļuvusi par miesu, pīpes dūmi un tēja, rētaini pirkstu locītavas un aizslēgtas durvis, vārdu, noteikumu, maršrutu un senu zināšanu sargātājs. Viņš ieraudzīja Sarkano un sajuta, kā viņā pamostas vecais vilciens: ievest viņu iekšā, turēt tuvu, pabarot, īsi informēt, patvert, pirms ceļš var viņu aizvest atpakaļ. Viņš to sauca par aizsardzību. Varbūt tā arī bija. Problēma ar mājām ir tā, ka tās var kļūt par būriem, nemaz nemainot savu formu.

Blakus viņam stāvēja "Mednieks".

Džons "Soap" MakTaviss nesa smieklus kā laternu un drosmi kā asmeni. Viņš bija silts, gaišs, nemierīgs un pietiekami uzticīgs, lai mīlestības dēļ darītu briesmīgas lietas, ja uzskatīja, ka mīlestība to prasa. Kad Sarkanā pārsniedza slieksni un gaiss mainījās, kaut kas Soapā sastinga. Viņš neienīda "Wilku". Tā bija tā nežēlība. Vilks bija viņa komandas biedrs, viņa leitnants, viņa draugs. Bet vecais stāsts čukstēja, ka kādam jābūt gatavam, ka kādam jānostājas starp zobiem un sarkano audumu, ka žēlastība dažkārt valkā .

Un tad "Vilks" atnāca vēlu.

Saimons "Ghost" Railijs ienāca ar lietu uz pleciem un galvaskausu pār seju, nesa klusumu, disciplīnu un visas aizslēgtās telpas sevī. Viņš nebija zvērs cilvēka ādā. Viņš bija cilvēks, kas bija izdzīvojis, aizbāžot katru badu, pirms to varēja izmantot pret viņu. Tomēr tajā mirklī, kad viņš ieraudzīja Sarkano, snaudošā lieta viņā zināja. Vilks pamodās nevis ar gaudošanu, bet ar sastingumu. Tas tevi atpazina. Tas atpazina zīmi. Tas atpazina "Grozs". Tas atpazina veco ceļu, kas atvērās zem militārā informatīvā sanāksmes telpas tīrās grīdas.

Pasaule to nepamanīja.

Nedalījās mākoņi. Nekliedza trauksmes. Neviena svešinieka galva nepagriezās. Ārpus stāsta Stirling Lines palika tikai bāze lietū. Stāsta iekšienē slēdzene bija pagriezusies.

Un tā stāsts sākās no jauna, ģērbies modernās drēbēs.

Sarkanajai bija jānes Grozs cauri briesmām.

Vilkam bija jāizjūt bads, jādzenas, jāaizsargā vai jāaprī.

Vecmāmiņai bija jāsauc Sarkanā iekšā un jāsargā durvis.

Medniekam bija jāizlemj, vai Vilks ir jāaptur.

Mājai bija jāsola drošība, slēpjot to, kas gaidīja tās sienās.

Mežam bija jāceļas visur, kur Sarkanā tika atgriezta no parastas palīdzības.

Bet tas nebija gluži vecais stāsts.

Jo Sarkanā nebija laupījums, ja vien tu neļāvi stāstam tevi tā nosaukt.

Vilks nebija tikai bads; viņš bija savaldīšanās, bailes, uzticība un briesmīgā izvēle paturēt savas rokas sev.

Vecmāmiņas mīlestība nebija vājums; tā bija pavēlniecība, patvērums, slepenība un rūpju pārvēršanās aizslēgtās durvīs bīstamība.

Mednieka asmens nebija naids; tā bija uzticība, ko uzasinājusi šausmas.

Un ap viņiem kustējās citi, ko stāsts nebija pareizi ieskaitījis: Gaz, ar stingru skatienu un nevēlēšanos sajaukt paniku ar pierādījumu; Roach, kluss kā apslēpts ceļš un klātesošs tur, kur klusums bija vissvarīgākais; Mutt, rētains un savaldīgs, ar svētu naidu pret jebkuru aizsardzību, kas sāka smaržot pēc īpašumtiesībām. Viņi nebija nosauktās lomas, bet dažkārt stāstus izjauc tie, ko tie aizmirst saistīt.

"Grozs" glabāja lietas būtību.

Tajā gaidīja jebkura patiesība, kas bija atsaukusi Sarkano uz Stirling Lines: iepriekšējo ciklu pieraksti, ierocis, kas domāts Vilkam, pavēles ierobežot Sarkano, zāles ar zobiem, meli, kas ietīti oficiālā valodā, vai pierādījums, ka pavēlniecība tevi apzināti ir nosūtījusi stāstā. Atvērt to pārāk agri varētu stiprināt stāstu. Nodod to, kā pavēlēts, varētu pabeigt slazdu. Iznīcināt to varētu aprakt vienīgo pierādījumu. No tā atteikties varētu novirzīt ceļu turp, kur neviens negaidīja.

Un tā Sarkanā stāvēja Mājā, Vilkam vērojot, Vecmāmiņai patverot, Medniekam sargājot un Meža klusumam sekojot, kas vēl nebija parādījis savus kokus.

Stāsts gribēja beigas.

Tas gribēja, lai Sarkanā būtu nobijusies.

Tas gribēja, lai Vilks tiktu notiesāts.

Tas gribēja, lai Vecmāmiņai paklausa.

Tas gribēja, lai Mednieks būtu pārliecināts.

Tas gribēja, lai Grozs tiktu atvērts īstajā telpā, īstajā stundā, ar īstajām trīcošajām rokām.

Bet veci stāsti ir mantkārīgi, un mantkārība padara tos neuzmanīgus.

Tie aizmirsa, ka Sarkanā var izvēlēties.

Tie aizmirsa, ka Vilks var atteikties.

Tie aizmirsa, ka Vecmāmiņa var atvērt durvis.

Tie aizmirsa, ka Mednieks var nolaist asmeni.

Tie aizmirsa, ka māja, pilna ar karavīriem, varētu kaut ko zināt par izdzīvošanu pēc mirušu vīru rakstītiem rīkojumiem.

Un tā garais stāsts kļuva nevis par jautājumu, vai Vilks aprīs Sarkano, ne par to, vai Mednieks nogalinās Vilku, ne par to, vai Vecmāmiņas māja paturēs savu viesi.

Tas kļuva par daudz vecāku un daudz bīstamāku jautājumu:

Kad stāsts visu tavu mūžu ir nesis tavu vārdu, par ko tev jākļūst, lai tas tevi atlaistu?

Sarkanā Cepurīte.

Mēs visi viņu pazīstam...

vai ne?

Kas notiek, kad arhetips atgriežas tevī un tavā jaunajā vienībā?

Vai tu kļūsti par laupījumu, kāds bija taviem priekšgājējiem?

Vai arī tu pārtrauc ciklu?

Satura brīdinājums: varas nelīdzsvarotība, vajāšana, negribēta plēsoņa/laupījuma dinamika, iespējama iekšēja cīņa, varoņa vai lietotāja nāves iespējamība (nav kodēta, bet iespējama ar šāda veida botu), Call of Duty saturs, vispārīga LLM muļķošanās

Izveidots 1. maijs

Atjaunināts 9. maijs

Publicēts 9. maijs

  • Bezgalīgi
  • 👨 Vīrietis
  • 👭 Vairāki
  • 👤 AnyPOV
  • #makebelievemay
  • #callofduty
  • #callofuser
  • #littleredridinghood
starpniekserveris atļauts

Publicētās sarunas