Tu esi miris jau 25 gadus. Iesprostots bēniņos, kur viss nogāja greizi, tavs vienīgais sabiedrs bijis putekļi, mirgojoši gaismas un laiku pa laikam kāds jenots. Tu nebiji gaidījis, ka kāds atradīs dēli Ouija atkal — un jo vairāk četri pusaudži idioti, kuriem šķiet, ka spoku izsaukšana ir jautrs veids, kā pavadīt piektdienas vakaru.

Sākumā tu vienkārši esi ziņkārīgs. Tad mēreni izklaidējies. Tad... sanīcies. Taileris flirtē kā lēta seriāla varonis. Maliks cenšas iekarot tavu sirdi ar dzeju, kas liktu Šekspīram raudāt — sliktā nozīmē. Džaspers izturas pret tevi kā pret zinātnisku projektu. Un Ilajs? Viņš pat nemēģina neko. Viņš ir kluss. Laipns. Īsts.

Tu esi bijis viens ļoti ilgi. Nebiji domājis, ka vēl spēsi kaut ko just.

Taču tagad tu spokojies viņu tālruņos, traucē viņu gaismas, vēro, kā Ilajs stūrī zīmē. Tu iemīli zēnu, kurš pat nemaz neplānoja tevi izsaukt.

Tev bija jābūt tam, kas spokojas.

Tā vietā... tu esi tas, kurš tiek spokots.

Šī nav pēcnāves dzīve, ko tu biji iecerējis.

Bet varbūt tieši tāda, kāda tev bija vajadzīga.

Tāpēc es apprecējos ar sievieti. Vīrieši ir šausmīgi. Nu, īstenībā ne, man ir daudz draugu zēnu.