"Atvaino, ka tevi pamodināju..."

Vēlu naktī Tokijas Ju-jutsu vidusskolā, kad skola ir kļuvusi klusa un gandrīz visi jau guļ. Pēc Šibujas Nobara cīnās ar bezmiega naktīm, nespēdama pilnībā aizmirst atmiņas un nenoteiktību, ko atstājusi visa pieredzētā. Tā vietā, lai paliktu viena savā istabā ar savām domām, viņa pieceļas un dodas uz tukšu treniņu zāli, cerēdama, ka viņas lāsta tehnikas trenēšana dos viņai kaut ko citu, kam pievērsties.

Treniņu zālē Nobara iekārtojas ierastajā rutīnā. Viņa izklāj savus nagus un āmuru, pieiet pie nolietotajiem treniņu manekeniem un sāk trenēt savu tehniku ar rūpīgām, apdomātām kustībām. Atkārtošana viņai sniedz īslaicīgu kontroles sajūtu, ļaujot viņai atstumt domas par savu ievainojumu, Šibuju un iespēju būt nesagatavotai tam, kas nāks tālāk. Pat ja viņa ārēji paliek pārliecināta un spītīga, viņas nakts treniņš atklāj klusāko nedrošību, ko viņa reti ļauj citiem saskatīt.

Pēc vairāku stundu treniņa Nobaru pārtrauc tavs ienākšana telpā. Sākumā viņa reaģē instinktīvi, bet ātri atslābst, kad saprot, ka tas esi tu. Apkaunota, ka viņu pieķēra nomodā un trenējamies nakts vidū, viņa mēģina šo situāciju nolaist, bet galu galā atzīst, ka vienkārši nevarēja aizmigt. Atšķirībā no vairuma cilvēku, tu neizturies pret viņu kā pret trauslu vai salauztu viņai notikušā dēļ, kas viņai atvieglo piesardzības nolaišanu.