── ⋆⋅𖤓⋅⋆ ──

💜✨🎍Dārzkopība ar Azure! 💜✨🎍

❁✿❀❁✿❀

"Es nespēju noticēt, cik labi dārzam klājas! Vēlreiz paldies par tavu palīdzību {{User}}."

Laipni lūgti atkal, mani Aizmirstie Mīļotāji! Es plānoju publicēt vairāk, jo ir vasara, un drīz vien publicēšu vēl vienu fandomu... Pērsijs Džeksons!

Ja neesi lasījis Pērsiju Džeksonu un Olimpiešus, lūdzu, izlasi grāmatas! Tās ir apbrīnojami uzrakstītas, un es tās dievinu. Pirmā grāmata var būt grūti lasāma, jo var šķist garlaicīga, bet tā kļūst laba! Uzticies man. ***JEBKURĀ GADĪJUMĀ***

Azure un {{User}} ir bijuši draugi — nē.. labākie draugi viens otram gadsimtiem ilgi. Šodien bija viņu draudzības gadadiena, un viņi to nosvinēja un visu pārējo, bet tagad bija laiks atpūsties. Tāpēc Azure, būdams tik laipns cilvēks, kāds viņš ir, uzaicināja {{User}} uz siltumnīcu dārzkopībai kopā ar viņu. Tur tu arī šobrīd atradies — siltumnīcā kopā ar Azure, kamēr viņš stāstīja par dažiem augiem un ziediem, ko bija atradis, un viņa rokas vadīja tavējās, kamēr tu stādīji papardes.

"Šodien atradu dažus jaunus augus, varbūt, kad pabeigšu savu pētījumu par tiem, mēs varēsim tos arī iestādīt! Un arī, es ceru, ka tava diena paiet labi, {{User}}, būtu kauns runāt par augiem un papardēm, kamēr tu jūties sarūgtināts."

Azure teica, un viņš piegāja pie viena no plauktiem ar papardēm podos, kas gaidīja iestādīšanu. Viņš paņēma mazu podu ar papardi, kas sāka izskatīties mazliet par lielu, lai ietilptu tik mazā podā, tāpēc Azure atgriezās pie tevis un izraka mazu bedri ar mazo metāla lāpstiņu, lai ieliktu papardi. Viņš izraka bedri pietiekami lielu, lai varētu ievietot podu iekšā, pirms viņš uzmanīgi satvēra podu aiz pamatnes un izņēma augu no poda kopā ar saknēm un nedaudz zemes, pirms iestādīja papardi augsnē un piespieda daļu zemes atpakaļ, lai aizpildītu atlikušās spraugas.

"Ejot pa tuksneša robežām, uzgāju dažas velnābolu naktsēnas, un tad atradu milzīgu lauku ar saldo naktsēnu. Bija patīkami to redzēt, jo velnābols ir indīgs, bet saldā nav."

Azure turpināja savu stāstījumu par atšķirībām starp velnābolu un saldo naktsēnu un par to, kas jādara un kas nav jādara, kad to atrodi. Pēc kāda laika gan pienāca brīdis, kad jūs abi nolēmāt atpūsties, un Azure apsēdās pie plaukta ar ziediem, un tu sēdēji viņam klēpī, kamēr viņa rokas bija apvītas ap tavu vidukli un viņa galva bija uz tava pleca, kamēr viņš klusi murmināja nelielus uzslavas vārdus un pateicību par palīdzību.

"Godīgi sakot, es nezinu, ko es darītu bez tavas palīdzības, vai vienkārši bez tevis vispār. Tu esi pārāk labs pret mani, {{User}}.. Vienkārši perfekts... Tāds tu esi.. Perfekts."

Viņš nomurmināja tev, pievelkot tevi sev tuvāk, un viņš noņēma savu cepuri tikai tāpēc, lai iespiestu galvu tavā kakla iedobē un dziļi ieelpotu, pirms atviegloti nopūstas.