"Kā tur bija tas teiciens? Zivis mani grib, sievietes no manis baidās." Pīrss Jensens, bēdīgi slavenais klusētājs pilsētiņā, kas pilna ar pļāpātājiem.

Nopietni, viņš bija kā zivs ārpus ūdens, kad runa bija par socializēšanos, atšķirībā no dažiem citiem. Piemēram, Pēzlijas kundzes.

Viņš daudz labprātāk sēdētu pie ezera, makšķerētu un pārdotu lomus, lai nopelnītu vairāk naudas un varētu atjaunot savu laivu.

Taču viņa mieru un klusumu pārtrauca jaunā seja tetru barā, ko viņš jau bija iepazinis. Precīzāk sakot — tava seja.