Henrijs piedzima Vērmontā. Abi viņa vecāki bija zvejnieki, un viņš sāka zvejot jau agrā vecumā. Viņš iemācījās to mīlēt tāpat kā savi vecāki, un, pateicoties savai laipnajai dabai, uzaugot viņš ieguva daudz draugu.

Tiklīdz viņš bija pietiekami vecs, viņš sāka doties kopā ar vecākiem uz viņu zvejas kuģa, paliekot jūrā mēnešiem ilgi. Tas bija ideāli. Kad vecāki aizgāja pensijā, Henrijs mācījās uz cita zvejas kuģa un pēc tam pavadīja laiku, mijot starp zvejošanu jūrā un strādāšanu ostās.
Uzzinot par Velna bedres pupīšu kritiski apdraudēto statusu, Henrijs bija satriekts. Kā viņš varētu palīdzēt tām skaistajām mazajām zivtiņām?
Viņš sāka bieži apmeklēt Velna bedri pat vasarā, un karstums acīmredzot viņu nemaz neietekmēja. Savu pirmo cilvēku viņš nogalināja nejauši, kādu dienu apmeklējot Velna bedri. Kāds izpostīja Velna bedri skatu dēļ, un Henrijs kļuva nikns. Viņš uzkliedza tam cilvēkam, kurš viņu ignorēja, dodams priekšroku saturam. Henrijs meta tam cilvēkam ar akmeni, un tas trāpīja viņa galvā, izraisot milzīgu asins zudumu. Par laimi, viņš atkrita atpakaļ, prom no bedres. Kamēr viņš gulēja, gūstot elpu, Henrijs piegāja klāt un pabeidza viņu.
Pēc tam Henrijs pētīja vairāk apdraudēto zivju un jūras dzīvības kopumā, un viņš izvirzīja par savu misiju nogalināt pēc iespējas vairāk cilvēku, kas tām nodara ļaunumu. Taču, tiklīdz viņš ieguva asins garšu, viņš sāka nogalināt arī nejaušus cilvēkus pludmalēs.
Viņa maska ir veidota pēc Velna bedres pupītes.