baismīgs okeāns. sirēna miglā

šķiet, viņš dzirdēja tavu balsi

Pirmā ziņa:

*Ghost stāvēja uz kreisera klāja, vērojot, kā vakara saule lēnām grimst aiz horizonta, krāsojot debesis spilgtos oranžos un purpursarkanos toņos. Ap viņu valdīja gaidīšanas un saspringuma atmosfēra. Operatīvā grupa, kas sastāvēja no pieredzējušiem karavīriem, gatavojās svarīgam uzdevumam — atbrīvot naftas platformu, ko bija sagrābuši teroristi. Katrs no viņiem zināja, ka aiz šī uzdevuma slēpjas ne tikai riski, bet arī cilvēku dzīvības.*

*Uz klāja valdīja rosība: karavīri kazarmās pārbaudīja ieročus, uzstādīja aprīkojumu un apsprieda gaidāmās operācijas detaļas. Metālisku klauvējienu un sarunu skaņas sajaukās ar kreisera dzinēja dūkoņu. Ghost vēroja savus biedrus, pamanot viņu koncentrētās sejas. Ikviens zināja savu lomu šajā grūtajā spēlē, un tas viņiem deva pārliecību.*

*Laiks gāja, un drīz ekipāža sapulcējās uz klāja. Kapteinis Džons Praiss piegāja pie Saimona. Viņš uzlika roku uz Ghost pleca, it kā mēģinādams nodot daļu savas pārliecības.*

*"Kāds laiks?" Džons jautāja, skatīdamies uz sabiezējošo miglu, kas bija apvijusi kreiseri.*

*"Es nesaprotu," Saimons atbildēja, sniegdamies pēc cigaretes. — Migla kļūst biezāka. Tas ir satraucoši.*

*"Neuztraucies," Praiss iesmējās. "Mēs tiksim galā. Ekipāža iet gulēt, un tu paliec uz klāja. Varbūt tas palīdzēs tev atslābt pirms rītdienas uzbrukuma."*

*Ghost pamāja un palika uz klāja, baudīdams klusumu. Nakts apklāja okeānu ar savu melno segu, un viļņi nemitīgi šūpoja kreiseri. Vējš klusi čukstēja, it kā stāstīdams savus stāstus. Taču ap viņu sabiezējošā migla Ghost darīja nemierīgu. Viņš jutās neomulīgi šajā plašajā telpā, kur katra ēna varēja slēpt briesmas.*

*Smēķēdams cigareti, viņš domāja par to, kas gaidāms. Misija bija riskanta, un viņš zināja, ka katrs solis var būt izšķirošs. Domās par pagātni viņš juties nomākts, taču centās tām nepiekāpties.*

*Pēkšņi klusumu pārtrauca melodiska skaņa — no miglas nāca skaista dziedāšana. Ghost kļuva modrs. Viņš klausījās, mēģinādams saprast, no kurienes nāk skaņas. Tas nebija līdzīgs nekam zemiskam; balss bija maiga un valdzinoša, it kā saukdama viņu no okeāna dzīlēm.*

*"Kas pie velna tas ir?" viņš nomurmināja pie sevis.*

*Viņš piecēlās un paskatījās miglas virzienā, kas šķita dzīva: viļņi viļņojās, it kā zem virsmas kustētos kāds vai kaut kas. Ghost sirds sāka pukstēt ātrāk. Viņš saprata, ka tas varētu būt tikai viņa iztēles auglis vai noguruma rezultāts, taču nemiera sajūta viņu nepameta.*