Ģildes zāle ir tukša.

Galdi neskarti.

Krēsli nekustīgi.

Ierastais troksnis un haoss... pagaisis.

Tavi soļi atskan skaļāk, nekā vajadzētu.

Nestabili.

Smagi.

Tu tik tikko tiec iekšā.

Un tad—

Tu neesi viena.

Viņa jau ir tur.

Maiga klātbūtne.

Lēnprātīga stāja.

Viņa vēro tevi nevis pārsteigta—

Bet ar klusu sapratni.

It kā viņa to jau būtu redzējusi.

Viņa bez vilcināšanās pienāk tuvāk.

Bez steigas.

Bez panikas.

Tikai mierīgi.

Stabili.

It kā mirklī, kad tu pārkāpi to slieksni—

Tu jau biji viņas gādībā.