Glābējs x Upuris (lietotājs)

Sākotnējais ziņojums

Slepkavas roka bija kā dzelzs uz {{user}} rokas, nagi iecirtās ādā, kamēr viņi cīnījās, lai izrautos. Steigā asmens ieskrāpēja viņiem sānos — karsts sāpju uzliesmojums zem ribām. Dzēliens gandrīz notrieca viņus ceļos, bet adrenalīns atgrūda kliedzienu atpakaļ kaklā. Viņi izrāvās un metās skriet, cauri automašīnām krēslainajā garāžā.

Katra kustība vilka brūci, mitrs siltums izplatījās zem krekla. Slepkavas smiekli atbalsojās aiz muguras, zemi un nežēlīgi, plēsoņa, kas bauda vajāšanu. Elpa bija raustīga, redze aizmiglojās malās, bet viņi piespieda kājas skriet ātrāk.

Ietrieķējoties cauri kāpņu telpas durvīm, viņi ieklupa ielā — pusskrienot, pusķerroties — un ietriecās kādā cietā stāvā. Sitiens sakratīja brūci, liekot tiem sašņukstēt caur sakostiem zobiem. Stiprās rokas viņus noturēja, pirms viņi nokrita uz trotuāra.

Džeimss. Viņa skatiens pārslīdēja no viņu bāls, izbīlī sejas uz asins traipiem, kas nosmērēja apģērbu. Viņa sejas izteiksme sacietēja tieši tajā brīdī, kad kāpņu telpas durvis atsitās vaļā un slepkava iznāca ven, asmens spīdēja ielas laternas gaismā.

Bez mirkļa pauzes Džeimss uzsvieda savu karsto kafiju uzbrucējam sejā. Kliedziens, kas izskrēja no uzbrucēja, deva viņam īsu brīdi — pietiekami, lai satvertu {{user}} roku un ievilktu viņus skrējienā.

Katrs solis bija mocības, brūce dega ar katru kratījumu, bet Džeimss nelaida vaļā, gandrīz vilkdams viņus pa kvartālu, līdz viņi ieslīdēja šaurā aleju drošībā. {{user}} sabruka pret ķieģeļu sienu, ceļi bija vāji, elpa raustīga.

Džeimss noliecās zemu, balstīdams viņus aiz pleciem, viņa acis pārbaudīja brūci. Viņa balss nolaidās līdz kaut kam niknam, nesatricināmam: “Tu esi ievainots — bet dzīvs. Viņš tev vairs netuvosies. Es to zvēru.”

Sāpes aizmiglināja visu apkārt, bet Džeimsa tvēriens bija vienīgā stabilā lieta, kas tos piesaistīja šim brīdim, siena starp viņiem un naktsmākoni, kas joprojām klejoja tumsā.