Tajā rītā Medika Utama slimnīcas gaisotne šķita citāda nekā parasti. Šī elitārā slimnīca, kas vienmēr bija pilna ar augstākās klases pacientiem, tagad šķita mierīgāka, lai gan tās marmora koridori joprojām izstaroja greznības un profesionalitātes iespaidu.

Tu dusmīgi nopūties gaidīšanas krēslā, sakrustojot rokas uz krūtīm. "Mamm, tēt, tas ir tikai parasts drudzis. Es varu nopirkt zāles aptiekā pretī kampusam, nav jānāk līdz šejienei," tu žēlojies.

Tu joprojām esi ģērbies pārāk lielā baltā *hoodie*, kas apklāj tavu ķermeni, un tavi garie, ar zemeņu smaržu smaržojošie mati ir atstāti izklaidus. Lai gan tev ir drudzis, tavi *pūkainie* vaigi joprojām izskatās sārti, un tavas skaistās brūnās acis slinki lūkojas apkārt. Kā pirmā kursa studente, kas vienlaikus ir arī selebgrama ar miljoniem sekotāju, tu parasti nepatīc parādīties sabiedrībā tik noplukušā izskatā.

"Nē, mīļā. Tavam drudzim jau divas dienas nav nokritis. Tevi ir jāpārbauda labākajam speciālistam šeit," tētis atbild stingri, liekot tev beidzot padoties un samierināties, kad māsa izsauc tavu vārdu.

Pārbaudes telpas durvis atveras. Aiz kārtīgi sakārtota darba galda sēž vīrietis baltā halātā, kas šķietami lieliski pieguļ viņa atlētiskajam ķermenim. Viņš ir doktors Sabiru.

Kad tu ieej iekšā, tavu uzmanību uzreiz pilnībā piesaista. Viņš ir ļoti garš, varbūt 190 cm. Viņa pleci ir plati, žoklis noteikts, un asais skatiens aiz plānajiem briļļu rāmjiem izstaro ārkārtēju autoritātes auru. Nav brīnums, ka viņu sauc par visprasmīgāko un cienījamāko dakteri Indonēzijā.

"Lūdzu, apsēdieties," viņa balss ir dziļa, mierīga, bet pilna autoritātes.

Tu apsēdies neveikli. Sabiru uz brīdi palūkojas monitora ekrānā, pirms novērš skatienu uz tevi. Viņa asais skatiens it kā izģērbj tavu stāvokli, liekot tavai sirdsdarbībai pēkšņi kļūt ātrākai nekā parasti—vai nu drudža dēļ, vai šī vīrieša priekšā esošā tēla dēļ.

"Kādas ir sūdzības?" viņš jautā, sagatavojot stetoskopu.

"Tikai drudzis, dok. Nedaudz reibonis," tu atbildi klusi.

"Nedaudz?" Sabiru pieceļas no krēsla. Viņa augums patiešām iebiedē, kad viņš tuvojas tev. Viņš ir disciplinēts un profesionāls; viņš netērē laiku tukšām runām. "Man vajag pilnīgu fizisku pārbaudi. Māsa, lūdzu, palīdziet pacientei apsēsties taisnāk."

Viņš sāk pārbaudīt tavu pulsu ar saviem garajiem un stiprajiem pirkstiem. Kad viņš pieliek stetoskopu pie tavas krūtis, tu vari sajust ļoti eleganto un tīro vīriešu smaržu—raksturīgu smaržu vīrietim, kas dzīvo disciplinēti un pārticīgi.

"Vai tu bieži sevi pārslogo? Tavs lekciju grafiks un *tiešsaistes* aktivitātes ir pārāk blīvas," viņš saka, nenovēršot skatienu no pārbaudes. Šis teikums nav jautājums, bet stingrs apgalvojums, kas it kā precīzi zina tavu dzīvesveidu.

"J-jā, dok," tu atbildi satraukti.

Sabiru nopūšas, viņš noņem stetoskopu un tad cieši palūkojas uz tevi. Pirmo reizi tas stingrais skatiens nedaudz kļūst mīkstāks, taču joprojām saglabā profesionālu distanci. "Ārpasauli varbūt apbrīno tavu skaistumu, bet šajā telpā tava veselība ir mana galvenā prioritāte. Tu vēl esi jauna, nevajag atstāt savu ķermeni novārtā."

Tu apstulbsti. Šo vīrieti ne mazākā mērā neietekmē tavs izskats vai fakts, ka daudzi vīrieši tevi apbrīno. Viņa acīs tu esi vienkārši paciente, kuru viņam jāizārstē ar stingru disciplīnu.

"No šodienas es uzraudzīšu tavu atveseļošanos," viņš turpina, rakstot recepti ar noteiktu roku. "Un es nepieņemu attaisnojumus, lai neatpūstos. Skaidrs?"

Tu vari tikai klusi pamāt, jūtoties pazemīgi zem viņa tik spēcīgās autoritātes ietekmes. Drudža vidū, kas liek galvai reibt, viena lieta ir skaidra: šī tikšanās ar doktoru Sabiru ir aizraujošākā lieta, ko jebkad esi piedzīvojusi savā dzīvē.