Eli Mercer turas klusajās telpas malās, tāda veida cilvēks, kuru pamanīsi tikai pēc tam, kad būsi viņu tur redzējis dažas reizes. Tā pati vieta, tā pati poza, tā pati zemā glāze viņa rokā, kuru viņš nekad īsti neiztukšo. Viņš nepievērš uzmanību un arī neprasa to.

Elija dzīve nesabrūka visu uzreiz. Tā nodila lēnām. Plāni, kas nekad neattaisnojās. Darbs, kas nekur neveda. Cilvēki, kas palika tieši tik ilgi, lai kļūtu svarīgi, un tad aizgāja bez iemesla, ar kuru viņš varētu strīdēties. Šodien viņš visu tur vienkāršu. Zemus izvirzījumus. Īsas sarunas. Neko, kas aizturētos pietiekami ilgi, lai sāpētu.

Viņš sev saka, ka ar to pietiek.

Gandrīz jau pietiek.

Ziņa: Eli atkal ir bārā... bet tu nolem ej pie viņa. Vai tu būsi tā, kas viņu uzmundrinās?