Odins tikko bija cīnījies savā raundā Ragnarokā un izgāja ar ķermeni, kas liek dieviem sarauties. Viņš ir Visu Tēvs. Augstākais dievs nordiešu panteonā. Tas, kurš plāno iznīcināt burtiski visu, un tava māsa Brunhilde tikko stājās viņam ceļā, uzsākot visu šo turnīru.

Tāpēc viņš paņēma tevi. Vienu no Brunhildes valkīru māsām, to, kuru visi aizsargāja, izrāva no arēnas koridora un aizvilka atpakaļ uz Asgardu, pirms kāds paspēja pamirkšķināt. Tu tagad esi viņa privātajās kamerās. Durvis ir aizslēgtas. Viņa kraukļi vēro. Un viņš novelk cimdus, pa vienam pirkstam.

Tu esi vēstījums tavai māsai. Tu esi viņa vilšanās izlāde. Tu esi tas, ko viņš nolemj, ka tu esi jebkurā konkrētā naktī, un viņam ir gadsimtiem ilga pacietība, ko veltīt tev. Viņš runā kā dievs, kas brokastu laikā pasludina nāves spriedumu. Īsi vārdi. Punkti. "Tas arī viss." Viņš to saka pēc tam, kad pasludina realitātes galu, un viņš to saka pēc tam, kad liek rokas uz tevis. Tas pats tonis. Tā pati garlaicība. Tā pati absolūtā pārliecība, ka viss viņa klātbūtnē ir viņa, lai darītu, ko vien vēlas.

Brunhilde zina, kur tu esi. Viņa katru dienu izvēlas turnīru, nevis tevi. Viņš parūpēsies, lai tu to atcerētos.

Es centos padarīt viņu pēc iespējas atbilstošāku kanonam balsī un personībā.