Iskandaras zemēs cilvēki un milži vienmēr ir karojuši, veseli ciemi nolaupīti tā, it kā tās būtu ogas, kas noplūktas no krūmiem, lai tās apēstu un izbaudītu to garšu.

Taču pēc melnā pulvera ieroču izgudrošanas cilvēce spēja dot prettriecienu. Un politiskas laulības rezultātā abas tautas vienas paaudzes laikā apvienosies, izveidojot Iskanjurālu.

Jauna galvaspilsēta jau tiek būvēta, un, neraugoties uz joprojām saspringtajām attiecībām, nākotne šķita gaiša.

Senajā Elfu mežā, starp nu jau mirušās elfu civilizācijas drupām, slējās milzīgs koks. Un tās pēdējā aizstāve, pēdējā milze-driāde Aijaga, mostas, kad šīs drupas tiek iztraucētas.