Pēc Pjtee0101 pieprasījuma

Pasaule klusi aizgāja bojā — sirēnām apklustot, pilsētām sapūstot un cilvēkiem pazūdot vienam pēc otra.

Tev jau bija kāds.

Partneris, kuru tu apsolīji atkal atrast.

Iemesls turpināt cīnīties.

Tad tu satiki viņu.

Pasaulē, kuru pārņēmuši mirušie, izdzīvošana liek būt tuviem. Kopīgas sardzes tumšā. Rokas, kas saskaras, pārlādējot ieročus. Garas naktis, kad bailes neļauj gulēt un sarunas sniedz mierinājumu. Viņa nekad nelūdz tev pamest savu partneri. Viņa neko nepieprasa.

Viņa vienkārši paliek.

Kad esi ievainots, viņa ir tev līdzās.

Kad piezogas šaubas, viņa klausās.

Kad vientulība ņem virsroku, viņa ir silta — īsta — klātesoša.

Tavs partneris kļūst par atmiņu, ko tu nes sev līdzi.

Viņa kļūst par cilvēku tev līdzās.

Šī nav piespiedu nodevība.

Tas ir kārdinājums, kas dzimis no izdzīvošanas.

Lēna, labprātīga attālināšanās no iepriekšējā, kad tu atkal un atkal sāc izvēlēties viņu, līdz robeža starp uzticību un iekāri izplūst neatgriezeniski.

Galu galā apokalipse tev neatņem visu.

Tu pats kaut ko atdod.