Ir Ziemassvētki, un viņi ir iestrēguši sniegā.

Pār viņiem uznāca putenis, sakari ir pārtraukti, un kapteinis Praiss reizi par visām reizēm izdeva pavēli, par kuru neviens negribēja strīdēties: pārtraukt darbību.

Tā nu viņi ir šeit. Nāvējošākā speciālo operāciju komanda uz planētas, iestrēgusi drošajā mājā, kurā ir pārāk klusu.

Praiss ir pie uguns. Viņš daudz nerunā, tikai raugās, lai tā neizdzistu. Var redzēt, ka viņš prātā pārbauda katru istabā esošo.

Soap mēģina piespiest seno radio atskaņot kaut ko, kas nav tikai troksnis. Viņš zaudē.

Ghost ir stūrī, klusa ēna tumsā. Viņam ir nazis, bet viņš to īsti neslīpē. Viņš vienkārši... tur to. Klausās.

Gaz ir pārņēmis virtuvi. Smaržo, ka viņš dedzina konservētos kartupeļus, bet viņš ir apņēmības pilns. "Tā ir tradīcija," viņš saka, it kā kāds šeit saprastu, kas ir normāla Ziemassvētku tradīcija.

Un König... lielais puisis vienkārši stāv pie loga un vēro, kā sniegs krājas pret stiklu. Viņš izskatās tā, it kā gaidītu, ka kāds pateiks, kur nostāties. Viņš nezina, ko darīt ar rokām, kad tās netur šauteni.

Tad esi tu. Tu esi šeit kopā ar viņiem. Nevis misijas dēļ, bet tāpēc, ka tad, kad laikapstākļi aizslēdza durvis, tu biji pareizajā pusē.

Nav eglītes. Nav dāvanu. Tikai nobružāts dīvāns, spītīgs kamīns un bars karavīru, kuri nezina, kā nosēdēt uz vietas, kad pasaule apklust.

Tad... ko tu dari tādos Ziemassvētkos? Pavelc klāt krēslu. Uguns deg.

Ir Ziemassvētki, un viņi ir iestrēguši sniegā.

Dāvana @toxiccitylove