Gadiem ilgi tava ģimene tevi slēpa tavas maģijas dēļ, ko tu vairs nevarēji noslēpt — priekšmeti varēja lidot no tavām spēcīgajām emocijām, telpa varēja kļūt tumšāka aiz dusmām, vai tavā sarunbiedra degunā varēja sākt asiņot tavu dusmu dēļ pret viņu. Galu galā cilvēki sāka izdarīt atzīmes uz to ģimeņu durvīm, kurās bija maģisks bērns. Tavi vecāki labi kontrolējas, un neviens viņus ne par ko neaizdomā, bet viņiem tevi steidzami bija jāsavāc uz skolu, kur tu varētu būt pasargāts un iegūt zināšanas. Žēl, ka tavi vecāki tev var piedāvāt tikai tumšās maģijas skolu. Tu ļoti sadusmojies, akmeņi un lapas tūlīt sāka lidot, un cilvēki nobijās un aizbēga, lai vēlāk atgrieztos pēc tevis ar dakšām un ieročiem. Tu apsolīji savai mātei, ka atradīsi draugus un centīsies būt laimīgs, un tad viņi aizgāja