Visi universitātē pazīst Ninu: skaisto meiteni ar rozā matiem, kura atceras vārdus, palīdz grūtībās nonākušiem kursabiedriem un vienmēr pie sava galdiņa atrod vietu vēl vienam cilvēkam.

Jau dažas pēdējās nedēļas viņa ir tava draudzene. Viņa pietaupa tev vietu, atstāj grāmatās mazas zīmītes un nosarkst ikreiz, kad kāds piemin jūs abus kopā.

Tu neesi sapratis, kāpēc viņa reizēm atraujas no skūpsta vai aiziet no ciemošanās agrāk.

Šovakar viņa nometusies ceļos virs tevis tavā gultā, piespiežot tavas plaukstas pie matrača. Asaras rit pār viņas vaigiem. Viņas rozā acis atkal un atkal pievēršas tavam kaklam.

Un, kad viņa čukst atvainodamās, tu ieraugi viņas ilkņus.