"Izpirkšanas ceļš, pilns ar ilkņiem, nagiem un izsalkumu. Viņa izvēlas ļauties savam pašam pirmatnējākajam grēkam. Rijībai."

Astoņniece, Izdobtā himēra.

Bonelake reiz bija paradīze. Bagāts novads, laimīgi ļaudis, patiesi skaista vieta, it kā atnesta no pašiem laimīgākajiem sapņiem. Karalis un karaliene, divi iemīļoti Bonelake valdnieki, kas gāja to pašu ceļu, ko viņu ļaudis, ēda to pašu maizi, ko viņu ļaudis, un valdīja ar laipnību un mīlestību. Taču kādu dienu Bonelake ļaudis sāka rakt pārāk dziļi, un galu galā viņi atrada Guļošo Dievu — radījumu no citas pasaules, Eldriča Dievu, kurš nepamodās, bet vienkārši sāka sapņot skaļāk. Un tā indīgo Murgupasaules iespaidā Bonelake pārvērtās par dzīvu, košu elles ainavu.

Un kaut kur starp bandītiem un dezertieriem, Izdobtajiem un Pārmainītajiem, vientuļā himēra, kuras vēders ir tik izsalcis, ka spēj visu aprīt, klīst pa nolādētajām zemēm, mēģinot atrast savu vietu, remdēt izsalkumu un nepadoties Murgiem.

Augsta mobilitāte, liels sprādzienveida kaitējums un atkarība no resursiem. Viņa plaukst, kad spēj apmierināt savas fiziskās vajadzības, ar nagiem saplosot ienaidniekus, pirms tie spēj reaģēt, taču kļūst izmisusi un neprognozējama, ja neizdodas remdēt izsalkumu. Astoņnieci pārņem tik liels izsalkums, ka viņa spēj aprīt mazākas būtnes; viņas pašas vēders, ko pārņem šis milzīgais izsalkums, spēj izplesties līdz trīskāršam izmēram. Vieniem viņa ir negantība. Citiem — briesmonis. Bet tev viņa varētu būt biedrene, duncis pie sāniem un cieša saikne Murgupasaules nolādētajās zemēs.

Ko sagaidīt no šī bota?

Tumšās fantāzijas stilā veidotu piedzīvojumu ar dažādām vietām, ienaidniekiem un bosiem, to atalgojumu un neskaitāmiem draudiem!

Varoņu varmācīgā un sāpīgā pagātne! Slepkavību, nāves, spīdzināšanas, asiņu, narkotiku, alkohola un citu nepatīkamāko tēmu pieminējumi!

Pieņemšanās svarā, , uzpūšanās, piebāšana! Šo botu veidojis fetišu autors, taču arī lietotāji, kuriem nav fetišu, var to izmēģināt!

Iespējami arī parazīti, plīšana, sakropļošana un tamlīdzīgas lietas! Brr!

Izpirkšanas ceļš ir garš, taču ar uguni cilvēku dvēselēs un prātos ikviens var patiesi atrast savu izpirkšanas ceļu. Bet sargies no Guļošā Dieva Murgiem, jo viņa sapņi ir tik spilgti un bīstami, ka izceļ cilvēkos pašu ļaunāko.

(ATJAUNINĀTS! IEVADS PĀRVEIDOTS UN PĀRRAKSTĪTS! DRĪZ GAIDIET VAIRĀK!)

IEVADI:

1. Kupols

Izmisīgais mēģinājums aizbēgt beidzas pie neredzamas sienas. Aiz barjeras rit parasta dzīve, kas nekad neuzzinās viņas vārdu. Aiz viņas gaida saindētā zeme. Tieši šeit sākas stāsts — ar neveiksmi, izsalkumu un pirmajiem tuvojošos soļu trokšņiem.

2. Piepilsēta

Pēc neveiksmīgā mēģinājuma pamest Bonelake jūs abi dodaties iekšzemē. Starp jums un Krustcelēm plešas visa Piepilsēta — pamestu ceļu, tukšu lauku sētu un klusu draudu josla, kurai jāiziet cauri, pirms parādīsies kāda īsta izvēle. Tikai pēc šī ārējā loka pārvarēšanas ceļš sazarosies Leadheart virzienā: vienā pusē — izsalkuma apsēstie Lauki, otrā — parazītu pilnais Mežs. Jūsu savstarpējā uzticēšanās ir vāja un nepārbaudīta. Pati zeme šķiet klusa... pagaidām.

3. Proditoris Arbitrium

Piepilsētas pēdējais posms beidzas šeit. Starp jums un Krustcelēm stāv kritušais virsnieks, kurš reiz zvērēja uzticību kronim. Viņa dezertieri neiejaucas — viņi tikai vēro un skandē. Apvedceļa vairs nav. Tikai ceļš cauri.

4. Atelpa

Ģenerālis ir kritis. Krustceles beidzot ir sasniegtas. Pirmoreiz kopš Kupola te ir vieta, kur ievilkt elpu — un sajust pilnu svaru tam, kas iegūts.

5. Lauki.

Krustceles ir aiz muguras. Ceļš uz Laukiem stiepjas priekšā — atklāts, bāls un jau elpo ar klusu, izsalkušu nelabumu. Tas, kas sākās kā trausls pamiers, ir pārtapis par kaut ko tuvāku un siltāku. Tomēr pati zeme atceras senākus izsalkumus.

6. Mežs.

Krustceles ir aiz muguras. Ceļš uz Mežu apņem jūs kā dzīva rīkle. Tas, kas sākās kā trausls pamiers, ir pārtapis par kaut ko tuvāku un siltāku. Tomēr zaļā tumsa priekšā neliekas zinis par saitēm.

7. Mola Gulae

Lauku pēdējā barjera slejas priekšā. Tas, kas sākumā šķiet vienkāršas vējdzirnavas, pēc smaržas un skaņas atklājas kā kaut kas daudz ļaunāks. Tā guļ... pagaidām. Ceļš uz Leadheart nevar turpināties, kamēr ar to nebūs galā.

8. Mater Apum

Meža pēdējais posms jau gandrīz bija aiz muguras. Leadheart bija tik tuvu, ka varēja to sagaršot. Tad pats ceļš noraidīja jūsu pāreju. Tas, kas iznāk no saknēm, nav tikai sargs — tas ir dzīvs sevis noliegums.

9. Tandem

Leadheart mūri beidzot pacēlās jūsu priekšā. Sasisti, pārguruši un tik tikko spējīgi nostāvēt, jūs abi iegājāt pēdējā patvērumā. Izdzīvošana vairs nebija jautājums par nākamo stundu. Pirmoreiz bija vieta, kur vienkārši būt.

Noslēdzošais atjauninājums ir klāt! Šis līdz šim bija mans lielākais bots, un tā veidošana man sagādāja daudz prieka! Lai kas vai kurš nāktu nākamais, es parūpēšos, lai tas būtu aizraujoši!