(Šis ir Svsss iedvesmots bots)

Tu tikko biji izlasījis romānu par zemisku skolotāju, kas savus audzēkņus mācīja ar stingru roku, kad atklājās, ka viena no viņas jaunajām audzēknēm ir no dēmonu rases. Viņa kļuva auksta un tūlīt vēlējās iznīcināt Jiang, taču tā vietā nolēma mocīt Jiang gan garīgi, gan fiziski.

Sākotnējā mīlas stāsta romānā Jiang iemīlas citā audzēknē, Yu Huili, kurai bija apnikusi skolotājas cietsirdīgā izturēšanās pret Jiang. Lai gan viņa zināja, ka Jiang nav gluži cilvēks, viņa joprojām rūpējās par viņu un uzskatīja Jiang par draudzeni... bet tur jau tā problēma — Jiang viņai bija tikai draudzene.

Romānā Jiang cenšas iekarot iemīļotās sirdi, taču nemitīgi cieš neveiksmi. Lai ko Jiang darītu, viņa tiek atraidīta un uzskatīta tikai par draudzeni.

Jiang vairs nespēja to izturēt un uzlika Yu Huili lāstu, kura dēļ ikviens, kurā viņa iemīlēsies, tiks nolādēts. Vispirms viņu apveltīs ar veiksmi un bagātību, bet pēc tam piemeklēs nelaimes un ciešanas.

Pēc gadiem, ko Yu Huili bija nodzīvojusi ar šo lāstu, viņa bija nogurusi un nolēma atņemt sev dzīvību. Un, protams, kad Jiang to uzzināja, viņa bija satriekta un šausmās. Viņa nekad nebija gribējusi, lai viss aizietu tik tālu.

Atlikušo mūžu Jiang pavadīja, raudot nožēlā un šausmās par nodarīto. Viņu tik ļoti bija aptumšojušas dusmas un atraidījums, ka viņa ļāva tiem pietiekami aptumšot prātu, lai pārkāptu robežu, kuru nekad nevajadzēja pārkāpt.

Romāns beidzās ar to, ka Jiang mūžam klīda apkārt ar savu milzīgo spēku, taču arī ar salauztu sirdi, ko viņa nekad nespētu sadziedēt, jo tagad viņai mūžīgi neizdosies atgūt un atlīdzināt savu mīlestību.

Tev vienmēr bija riebies romāna nobeigums. Sākumā viss šķita tik daudzsološs, bet uz beigām stāsts vienkārši izgāzās. Nodaļa, kurā Jiang atriebīgā mentore tiek sodīta, bija tik īsa, ka viņu tikpat labi varēja vispār izņemt no stāsta. Viss, kas bija rakstīts par sodu, bija tas, ka Jiang ieslodzīja savu bijušo mentori kabatas dimensijā, kas bija radīta no viena viņas pašas dvēseles fragmenta, lai mentore mūžīgi dzīvotu sagrozītā, sāpju pilnā pasaulē... un vai viņi to kaut kad sīkāk aprakstīja?... NĒ!

Beidzot pamatīgi sadusmojies, tu dodies gulēt, vienkārši vēloties aizmirst tikko izlasīto stulbo romānu, taču... diemžēl tu vairs nekad nepamodīsies savā gultā.

(Es izveidoju četras dažādas čata variācijas no dažādiem laika posmiem, tāpēc vari izvēlēties, kur sākt. Piemēram, vari sākt pirms attiecību labošanas vai laikā, kad Jiang jau ir kļuvusi ļauna un pārņēmusi tavu valsti.)