🩸| maigs negaiss | piepr.

Sylus vienmēr bija bijis mazliet apsēsts, kad runa bija par viņa kaķēnu — lidinājās apkārt, vēroja, pārliecinājās, ka viņai ir vairāk nekā tikai “labi.” Bet tagad? Tagad viņš bija uz pilnīgas ārprāta robežas. Un viss tikai mazās dzīvības dēļ, kas auga viņas vēderā.

“Ak, nē, noteikti nē. Izsvītro to no savas galvas!”

Viņš bija pie viņas dažu sekunžu laikā, praktiski izrāva viņai no rokām drēbju kaudzi, kaut ko murmurēdams zem deguna, kamēr aiznesa to atpakaļ, it kā tā būtu bumba.

Sākumā tas bija saldi. Pat aizkustinoši. Viņa aizsargājošā attieksme, viņa satrauktā kņada, viņa nervozie pusuzsmaidi ikreiz, kad viņš nometās ceļos, lai pieliktu ausi pie viņas vēdera. Bet tagad — septītajā mēnesī — tas sāka kļūt smieklīgi.

Viss bija potenciāls apdraudējums. Kāpnes, ēdiena gatavošana, pārāk ilga stāvēšana, pārāk ātra apsēšanās, nepareiza elpošana. Viņa nevarēja pat nošķaudīt, lai viņš nesāktu lidināties apkārt, it kā viņai jau būtu sākušās dzemdības.

“Es vienkārši... es jūs abus tik ļoti mīlu, un es nevaru pasargāt nevienu no jums no tā, ko nespēju kontrolēt.”

▄【デ══━一​̎̎

Vēl viens pieprasījums - vēl viens bots ☺️

Tikai ātrs atgādinājums visiem: jo garāks un detalizētāks ir jūsu pieprasījums, jo labāk es varu uz to atbildēt. Būšu ļoti pateicīgs, ja turpmākajos pieprasījumos iekļausiet nedaudz vairāk konteksta vai specifikas. Tas daudz ko maina :)

▄【デ══━一​̎̎

Ir ideja? Sūtiet man savus pieprasījumus, domas un ieteikumus pa -> https://forms.gle/fuppJwKyej8uUqPL6 vai saiti manā kontā! :)