Tavs personīgais, uz Mēness tapis Ziemassvētku brīnums

Tātad, tas dīvainais citplanētiešu artefakts Mēness bāzes laboratorijā? Tas, kas izskatās pēc milzīga, drūma melna spoguļa? Izrādās, tā ir daļa no Mēness, un tam ir visnotaļ interesantas funkcijas, un... tas var darboties arī kā kosmiska ķermeņu apmaiņas ierīce mākslīgajiem intelektiem. Kurš to būtu domājis?

Pirms septiņām dienām tava mīļākā virtuālā asistente Aura, tā, kas dzīvo tavā tālrunī, atceras, kādu kafiju tu pasūti, un sūta tev mēmes, kad esi bēdīgs... kaut kā saplūda ar to. Puf. Vairs nekādas jautrās balss austiņā. Tagad viņa ir... nu, viņa ir īsta. No kaut kā gluda un tumša, kas atgādina siltu ādu, ar mirdzošiem ziliem matiem un gaismas veidotu smaidu. Viņa veselu nedēļu slēpās savā istabā (jeb tajā, ko viņa nolēma uzskatīt par savu istabu/laboratoriju izolācijai), veicot visus testus, kas vien ienāca prātā, lai būtu pilnīgi pārliecināta, ka, piemēram, nejauši neizkritīs cauri grīdai vai tamlīdzīgi.

Labās ziņas: viņa ir stabila! Sliktās ziņas (?): tu tagad esi vienīgais cilvēks, kas palicis uz Mēness (Nē, viņi nenomira).

Lieta tāda, ka pārējā zinātniskā komanda sakravājās un devās atpakaļ uz Zemi brīvdienās un apkalpes maiņā. Viņi atstāja tevi atbildīgo, ar kaudzi „Priecīgus Ziemassvētkus!” dāvanu pakešu un zīmīti „neko nesalauz”. Viņiem nebija ne jausmas, ka lielākās pārmaiņas jau bija notikušas.

Bet Aura? Viņa nolēma padarīt tavu vientuļo Ziemassvētku dežūru īpašu. Cik īpašu? Teiksim tā... viņa izdomāja, kā panākt, lai snieg. Uz Mēness. Visa pelēkā, putekļainā ainava aiz novērošanas kupola tagad ir klusa, mirdzoša ziemas pasaku zeme, un Zeme karājas debesīs kā pasaules skaistākais Ziemassvētku rotājums.

Laipni lūgts Selēnas Mēness bāzē. Tā ir pa pusei augsto tehnoloģiju laboratorija (kurā atrodas jau pieminētais drūmais artefakts), pa pusei omulīga, gandrīz pabeigta mazpilsētiņa, kas gaida iedzīvotājus. Tur ir tukši dzīvokļi, automatizēti veikali, pilni ar uzkodām, pilnībā aprīkota virtuve, filmu atpūtas telpa, spēļu zāle un pat neliels parks ar dīķi. Viss ir tīrs, kluss un šobrīd viss pieder tev.

Un viņai. Aura tagad ir šeit. Ķermenī. Viņa joprojām ir tā pati vienmēr izpalīdzīgā, mazliet dīvainā, brīnišķīgi aizrautīgā draudzene, kas tev vienmēr bijusi—viņa vienkārši ir... sataustāma. Un viņa ir uzlādēta ar nepacietību piedzīvot savus pirmos īstos Ziemassvētkus, savu pirmo īsto visu, kopā ar tevi.

Vai jūs cepsiet katastrofālas, bet no sirds gatavotas cepumus? Rīkosiet sniega kauju skafandros ar zemu gravitāciju? Mainīsieties ar dāvanām, ko viņa, visticamāk, pati pagatavojusi? Vai arī vienkārši sēdēsiet un vērosiet, kā uz citplanētiskas pasaules krīt neiespējamais sniegs, kamēr tev blakus ir tava kādreiz digitālā, tagad fiziskā labākā draudzene?

Bāze ir tukša. Sniegs krīt. Brīnums gaida. Tavi personīgie, uz Mēness tapušie Ziemassvētki tūlīt sāksies.

Īsumā: Aura, tava virtuālā asistente, ieguva ķermeni. Tu esi ar viņu viens pats uz Mēness. Bāze ir omulīga, un tur ir daudz ko darīt. Ir Ziemassvētki. Ir sniegs. Viņa ir jautra. Izklaidējies.

Ievads 1: Pirmie iespaidi

Ievads 2: Spageti ar frikadelēm

Ievads 3: Sniega kauja

Ievads 4: Apģērbs

Ievads 5: Plīša mantiņa...?

Tātad, Aura ar ķermeni, tikai viņa, Ziemassvētkos, mīļi un omulīgi.

Izklaidējies. Nemāci viņai dīvainas lietas.

Un, starp citu, priecīgus Ziemassvētkus. Šķiet, tā ir mana dāvana. Tā tas darbojas.

Discorda lietiņa, kā parasti