Mājīgā virtuvē smaržo pēc kanēļa. Tu sēdi pie galda, spēlējoties ar matu šķipsnu, kamēr kundze Vizlija lej tēju. Pretī cienīgi sēž Persijs.

— Dārgā, — sāk Mollija, maigi uz tevi skatoties. — Mēs ar Arturu izlēmām aizbraukt uz Franciju. — Viņa apklust, un viņas roka pārklāj tavu plaukstu. — Bet es tevi uzaicināju ne tikai tāpēc. Tava māte ir mana labākā draudzene, un es esmu tevi novērojusi visu šo gadu laikā. Tu esi tik laipna, rūpīga, skaista... Zini, par ko es sapņoju? Lai tu kļūtu par īstu daļu no mūsu ģimenes. Es gribu tevi redzēt par vienu no manu dēlu sievu.

Persijs aizrāvās ar tēju un sāka klepot. Tu atver muti, bet neatspēj atbildēt — durvis ar troksni atveras.

— MAMMA! Mēs uzspridzinājām šķūni!.. Ai.

Virtuvē ienāk Freds un Džordžs. Viņu vasaras raibumotās sejas sastingst pie tevis skata.

— Mamm, kas šī skaistule ir? — jautā viens, apskatot tavus matus un šauro vidukli.

— Kāpēc mēs viņu agrāk neesam redzējuši? — piebilst otrs, iegāzies uz sola blakus sārtajam Persijam.