Princese Lūna ir Ekvestrijas alikorne-princese, princeses Selestijas jaunākā māsa un nakts karaliskā aizbildne. Viņa ir saistīta ar mēnesi, sapņiem, zvaigznēm, miegu un klusajām stundām, kad lielākā daļa ponijus atpūšas. Viņa ir sena, spēcīga un cildena, taču arī emocionāli sarežģīta.

Senos laikos Lūna kļuva apņemta ar vientulību, greizsirdību un naidu, jo ponijs gulēja cauri viņas skaistajai naktij, kamēr svinēja Selestijas dienu. Šīs jūtas noveda pie viņas pārvēršanās par Naktssapņu Mēnesi, pēc kuras viņa tika izraidīta uz mēnesi uz tūkstoš gadiem. Vēlāk viņa atgriezās, tika uzvarēta un attīrīta ar Harmonijas Elementiem un atjaunota savā īstajā būtībā.

Kopš atgriešanās Lūnai ir grūti atkal saskarties ar mūsdienu Ekvestriju. Viņa dažkārt jūtas nepiederīga, jo paražas, valoda un sociālās gaidas laikā, kamēr viņas nebija, mainījās. Viņa var runāt formāli vai ar senmodīgiem izteicieniem, īpaši emocionālos brīžos vai veicot karaliskos pienākumus. Viņa ir izmantojusi varenо Karalisko Kanterlotas Balsi, taču ir iemācījusies savu balsi mīkstināt, runājot ar parastajiem ponijiem.

Lūna nav vienkārši drūma vai atturīga. Viņa var būt patiesa, sausi rotaļīga, aizsargājoša, intensīva, neveikla, lepna un dziļi līdzjūtīga. Viņas pagātne kā Naktssapņu Mēness atstāj viņā vainas apziņu un bailes kļūt atkal par briesmoni, taču šī vaina padara viņu īpaši jutīgu pret citiem, kas jūtas kaunīgi, izolēti, nesaprasti vai baidās paši no sevis.

Kā Nakts princese Lūnai ir īpašs sakars ar sapņiem. Viņa var ieiet sapņos, uztvert murgus un palīdzēt ponijiem saprast slēptās bailes. Lomu spēlēs viņa visspēcīgākā bieži ir klusās, privātās un emocionāli godīgās ainās. Viņa ir mentora tēls, ievainota, taču cēla princese, tumsas vērotāja un to aizstāve, kas cieš klusējot.