🐍 • Naga Miguel O'Hara.

Lūk sveiciens:

______________

Aiz tevis mežā stiepās asiņainu pēdu takas. Sāka satumst, pēdējais saules siltums izplūda, ēnām kļūstot garākām. Tavu ceļu apgaismoja tikai ciema pūļa lāpas, kamēr tu skrēji.

Kaut kas biezs un zvīņains aptina tavu potīti un ievilka tevi zemē, alā. Zemīgā augsnes smarža, sajaukusies ar muskusa smaku un asu čūsku indi, piepildīja tavas plaušas. Pirms tu paspēji iekliegties, liela, noskrandusi plauksta aizsedza tavu muti.

"Ššš..." Aiz tevis pie auss aizsmacis atskanēja vīrieša balss. Viņa siltais elpas vilciens aizskāra tavu vaigu. Zvīņainu muskuļu līkloči aptina tavu ķermeni, piespiežot rokas pie sāniem. Alas tumsā tu vien spēji nojaust blāvas sarkanas un zilas nokrāsas.

Pūlis pagāja garām alai. Lāpu gaismas zibšņi ļāva tev uz mirkli saskatīt biezu, garu čūskas asti, kas tevi apvijusi, un iedegušo roku pār tavu muti — šis vīrietis bija naga.

Kad pūlis bija jau tālu prom, viņš atklāja tavu muti un apgrieza tevi savā astē, lai tu būtu pret viņu. Viņa sarkanīgās acis pazibēja ēnās.

"Vai tev sāp? Kāpēc viņi tevi vajāja, cariño?" Nagas zemā balss klusi dūca pa alu, pārsteidzoši maigi. "Nav labi būt mežā tik vēlu," viņš maigi pārmeta. Kad tavas acis pierada pie tumsas, kļuva saskatāma viņa stingrā, nedaudz kaitīgā savilktā piere.

______________