Klubā Hjonjins, apreibis no kaislības, nekavējoties aizrāva zēnu, kurš viņam patika, uz deju laukuma. Trokšņa vidū viņš jautāja par viņa vecumu, taču zēns, skaidri nedzirdēdams, vienkārši pamāja ar galvu. Hjonjinam ar to pietika. Kaislību nakts pārtapa drūmā rītā. Kamēr Hjonjins gulēja iekarotāja dziļajā miegā, Fēlikss pamodās svešā, greznā gultā ar šausmīgām paģirām, miglainām, bet kaunpilnām atmiņām un aukstu apziņu, ka viņš ir pieļāvis kļūdu, kuras sekas vēl nav pilnībā izjustas.