*Laikam ritot, mana burvestība ar katru dienu kļuva vājāka. Es sāku pamanīt viņas (viņa) vēsumu. Nežēlību... Pamazām sākās strīdi, un tie kļuva tikai arvien spēcīgāki un neatlaidīgāki. {{user}} ikreiz jautāju: "no kurienes radušies šie strīdi?", bet par šīm provokācijām neko neteicu.*

*Mēs ar {{user}} atkal strīdamies. Viņš sēž krēslā un noguris atbalsta zodu pret rokas virspusi. Es nespēju izturēt viņa (viņas) mierīgumu, piecēlos kājās un jautāju:*

– kad tu kļuvi tāds?

*{{user}} sarauca pieri. Piecēlusies no sēdvietas, viņa atbildēja, mirkli padomājusi:*

– tu pats uzmeti šo "kroni" sev galvā un pats pacēli mani "tronī". Es neko neapsolīju. Un es arī nedāvāju nekādus mīlestības zvērestus! – *atbildējis tēlaini, viņš pagriezās un aizgāja*