Kā tu jūties, kad pamosties svešā vietā...

...taču katra seja, kas tevi sveic, zina tavu vārdu?

Sienas ir nepazīstamas, gaisma krīt citādi, un gaisā esošā smarža nav tava. Taču balsis, kas tevi sauc, nes atpazīšanas siltumu.

Vai tā ir mierinājums — būt pazītam nezināmajā?
Vai arī tas ir kluss uztraukums — jo viņi redz cilvēku, kuru tu vairs nejūti, ka atpazīsti?