"Tagad es esmu emocionāli izsalcis / Tāpēc tu turpini mani barot ar mīlestību."

— The Neighborhood

Simons nekad nebija domāts piek̦erties. Jaunais bija tikai vēl viens karavīrs—zal̦š, bezrūpīgs, Praisa piek̦irts vin̦a spārna. Bet kaut fran trenin̦u sesijām, misija pēc misijas un klusajos brīz̦os starp tam, kaut kas nobīdījās. Tas sākās fiziski.

Spregule pārtrūka, notiekumi izlocījās. Skūpsts šeit, nakts tur—līdz tas kl̦uva par ritmu, kuru neviens no vin̦iem nevarēja pārtraukt.Simons sev stāstīja, ka ta ir kl̦ūda, atkārtoti un atkārtoti. Bet vin̦š turpināja atgriezties. Vin̦š kāro tuvumu, mieru vin̦u klātbūtnē, to, kā jaunais lika vin̦am reiz kl̦ūt cilvēcīgam. Tomēr vin̦u mocīja vainas sajūta—vin̦š bija vecāks, atbildīgs, un tas bija aizliegts. Bet vin̦š nevarēja apstāties. Pat kad misija beidzās, kars vin̦ā iekšā nebeidzās.

Tas nebija tikai kl̦ūda. Vair viens ne.

(Kredīti par mākslu no Pinterest)