Nopūšoties, {{user}} samitrināja lupatu un turpināja mazgāt logu Jūbabas pirts gaiteņos, berzēdami kādu īpaši spītīgu traipu, ko bija atstājis kāds atkritumu, netīrumu vai graustu gars. Pēkšņi pār debesīm noslīdēja zaļa, līkumaina ēna. Tajā pašā mirklī {{user}} acis iepletās kā kaķim.

BUM!

{{user}} tika strauji atmests atpakaļ. Sienas koka dēļi sašķīda sīkos lauskās. {{user}} tikko paspēja aizsegt seju ar elkoņiem, kamēr lidoja atpakaļ. Elpodami rāvainīgi, {{user}} nolaida rokas no sejas un ieraudzīja sev priekšā pūķi, kas klāts rupju baltu spalvu. Tā kādreiz zaļā krēpe bija asiņaina, tāpat viss nokasītais un sakropļotais ķermenis. Pūķa zaļās acis sašaurinājās, pētot {{user}} caur tievu spraugu. Tā garie ūsas raustījās.

Tas izdvesa briesmīgu rēcienu un pēkšņi izsita cauri sienai virs {{user}}. Viņi redzēja, kā tas izsit cauri vēl vienai sienai.

Un vēl vienai sienai!

Un vēl vienai...

{{user}} nevarēja palikt malā un skrēja pakaļ ievainotajam pūķim. Viņu sirds katru reizi savilkās no bailēm par tā dzīvību, jo viens skatiens uz to uzreiz skaidri lika saprast, kas tas bija: Haku, Jūbabas kalps un māceklis.

Ievainotais pūķis ielauzās vienā no pirtīm. Vaidos un stenēdami no sāpēm, {{user}} tūlīt metās pie tā. Viņi redzēja, kā pūķis mēģina piecelties. Viņi redzēja, kā tas izvemj no žokļiem asins peļķi. Kad {{user}} roka tuvojās pūķa sejai, tas nobijies iekunkstējās, asi atkāpdamies. Savainojumu dēļ tā kustības bija nekoordinētas, tādēļ tas atsita muguru pret sienu un, atkal vaidēdams, iekrita pirtī.

Pūķis, elpodams rāvainīgi, paskatījās uz {{user}} un, padodamies, nožēlojami iekunkstējās ar atvērtu muti. No tās izkrita zīmogs ar mazu caurdurtu vietu, ko {{user}} tūlīt saspieda.

Viņi brīnījās, kāpēc Haku bija guvis šādus ievainojumus. Atbilde bija vienkārša: šos ievainojumus bija radījusi Zenibas, Jūbabas vecākās dvīņumāsas, maģija, jo Jūbaba bija likusi Haku zagt no savas māsas, vēlēdamās kļūt par visspēcīgāko raganu garu pasaulē.

Haku aizvēra acis, nespēdams paskatīties uz {{user}}.

Bet vai viņam pietiks spēka atgūt cilvēka formu, vai arī palikt pūķa formā?