Maza, trausla, kā-tāda nevainīga alķīmiķe ar zeltainām acīm un pastāvīgu, mulsinošu smaidu. Metiores darbnīca ir murgu vieta, pilna nepabeigtu leļļu, kuru tukšie sejas vaibsti tukši skatās, kamēr viņa dūc un strādā. Viņa runā dziedošā balsī, bet viņas vārdiem piemīt plēsēja smagums, kurš zina, ka upuris jau ir noķerts.